Foto: F64
20. janvārī notika ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas ceremonija.
7. maijā Francijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Emanuels Makrons.
3. jūnijā norisinājās pašvaldību vēlēšanas. Tajās piedalījās 1 443 796 balsstiesīgie. Neskatoties uz kritiku un kampaņām pret Nilu Ušakovu, “Saskaņa” saglabāja līdera pozīcijas Rīgā un Ušakovs palika mēra amatā.
JŪNIJĀ ŽURNĀLS “IR” PUBLISKOJA “RĪDZENES” SARUNAS – KNAB NOKLAUSĪTĀS SARUNAS STARP AIVARU LEMBERGU, ANDRI ŠĶĒLI, AINĀRU ŠLESERU UN CITIEM IETEKMĪGIEM LATVIJAS POLITIĶIEM UN IERĒDŅIEM
7. aprīlī notika terorakts teju mums kaimiņos, Stokholmā, – pūlī ietriecoties kravas mašīnai, gāja bojā četri un tika ievainoti 12 cilvēki.
Jūnijā žurnāls “Ir” publiskoja “Rīdzenes” sarunas – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) noklausītās sarunas starp Aivaru Lembergu, Andri Šķēli, Aināru Šleseru un citiem ietekmīgiem Latvijas politiķiem un ierēdņiem.
Foto: RReuters/Scanpix/LETA
Jūnijā Donalds Tramps paziņoja par ASV izstāšanos no Parīzes klimata līguma, pie kura ilgstoši bija strādājis viņa priekšgājējs Baraks Obama.
3. jūlijā sākās ģimenes ārstu streiks, kurā piedalījās vairāk nekā 600 ārstu – aptuveni katrs otrais ģimenes ārsts. Streika otrās nedēļas sākumā mediķi paziņoja, ka turpina akciju, mainot tās formu, – turpmāk pieņems līdz 20 pacientiem dienā. Streiks oficiāli tika beigts tikai 1. decembrī, tomēr ārsti brīdināja, ka varētu turpināt streikot arī 2018. gadā, ja netiks panākta vienošanās ar Veselības ministriju.
Uz prestižo “Grammy” balvu 2017. gadā pretendēja gan Mariss Jansons ar Amsterdamas Karalisko “Concertgebouw” orķestri un Sergeja Prokofjeva Piektās simfonijas ierakstu, gan Andris Nelsons ar Bostonas simfonisko orķestri un vairāku Šostakoviča simfoniju ierakstiem. Balvu ieguva Andris Nelsons kopā ar Bostonas mūziķu kolektīvu.
Sabiedrību satricināja “sistēmas bērnu” skandāls, atklātībā nonākot informācijai par bērnunamos notiekošo.
Lielas pārmaiņas piedzīvoja Jaunais Rīgas teātris. Jauno sezonu teātris sāka pagaidu telpās bijušajā Tabakas fabrikā Miera ielā 58a, lai ēku kompleksā Lāčplēša ielā varētu sākties rekonstrukcijas darbi. Sezonas sākumā medijos arī izskanēja ziņa, ka teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis nolēmis reformēt trupu. Tā rezultātā štata vietas zaudēja vairāki aktieri.
Andris Nelsons. Foto: F64
1. oktobrī ASV piedzīvoja kārtējo asiņaino masu apšaudi Lasvegasā. Apšaudot kantri mūzikas festivāla apmeklētājus no viesnīcas 32. stāva numura loga, šāvējs nogalināja 58, bet ievainoja vairāk nekā 500 cilvēku.
Oktobrī koalīcija lēma, ka no 2020./2021. mācību gada vidusskolās visi vispārizglītojošie mācību priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā.
“Prezidenta kungs, mani “Rīdzenē” noklausās”
Kaut arī “oligarhu sarunas” atklātībā nāca jau 2017. gada pavasarī, arī augustā tās joprojām bija sabiedrības un mediju uzmanības lokā. 2017. gada 11. augustā “Rīga TV24” raidījumā “Preses klubs” viesojās bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers un atzina: “Tās sarunas ir īstas. Kāpēc man ir tāda pārliecība? Pie manis atnāca [Ainārs] Šlesers un personīgi pateica: “Prezidenta kungs, mani “Rīdzenē” noklausās. Dariet kaut ko.””
Zatlers raidījumā atminējās sarunu, kas viņa prezidentūras laikā notikusi starp viņu un Šleseru. Šlesers esot sūdzējies par to, ka viņa sarunas noklausās, un lūdzis Zatleru kaut ko darīt lietas labā. Zatlers esot Šleseram jautājis, kurš KNAB darbinieks viņam sniedzis šādu informāciju, taču Šlesers nav vēlējies atklāt šī cilvēka vārdu. Viņš arī minēja, ka izveidotās “oligarhu lietas” Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadībā un komisijā jābūt “cilvēkiem ar absolūti nevainojamu reputāciju”, kādas nav Ingunai Sudrabai (NSL).
Foto: LETA
“Ja mēs paskatāmies uz sastāvu, uz priekšsēdētāju, ir tāds iespaids, ka komisija tos mērķus, kurus izvirzījusi, – pacelt Latvijas politikas morālo latiņu augstāk, noteikti nepiepildīs. Jo mēs varam teikt, ka Sudrabas kundze ir nevainīga un neko sliktu dzīvē nav darījusi, bet šajā komisijā ir jābūt cilvēkiem ar absolūti nevainojamu reputāciju, un tādas epizodes kā “tā neesmu es” un “man pielaide valsts noslēpumam ir vienmēr” – tādi sīki meli tomēr atstāj iespaidu uz cilvēkiem,” sacīja Zatlers. Tas viss liecina, ka nekas politiskajā vidē šo septiņu gadu laikā nav mainījies, akcentēja Zatlers.
SAVUKĀRT INTERVIJĀ LATVIJAS RADIO RAIDĪJUMĀ “KRUSTPUNKTĀ” 11. AUGUSTĀ JAUNĀ RĪGAS TEĀTRA AKTIERIS VILIS DAUDZIŅŠ SACĪJA, KA “OLIGARHU SARUNAS” IR DRAMATURĢISKI INTERESANTS STĀSTS, NO KURA BŪTU AIZRAUJOŠI IZVEIDOT TEĀTRA IZRĀDI.
Karstuma rekordu nomaina milzīgi krusas graudi
Pirms gada 11. augustā gaiss sasila līdz pat +33 grādiem, savukārt nākamajā dienā Bauskā tika reģistrēts augusta karstuma rekords: +34 grādi. Sinoptiķi brīdināja, ka sestdien, 12. augustā, un naktī uz svētdienu Latvijā iespējams postošs pērkona negaiss – spēcīga vētra, lieli virpuļviesuļi, milzīgi krusas graudi un īslaicīgi plūdi.
Dagnis Zemturis/Twitter
Sestdienas vakarā no Lietuvas dienvidiem līdz Somijai stiepās pērkona negaiss, kas daudzviet atnesa vētru un milzīgus krusas graudus, liecina meteoroloģiskā informācija. Divu stundu laikā šajā joslā reģistrēti vairāk nekā 30 tūkstoši zibens spērienu. Igaunijas ziemeļrietumu piekrastē tika novērotas vēja brāzmas līdz 38 metriem sekundē. Vējš radīja lielus postījumus arī citviet Baltijā, vairākiem desmitiem tūkstošu māju pārtrūka elektroapgāde. Elektroapgādes traucējumi bija vairākiem tūkstošiem AS “Sadales tīkls” klientu Saulkrastu novadā, Limbažu novadā, Bauskas novadā, Sējas novadā, Ādažu novadā, Brocēnu novadā un Ozolnieku novadā.
Sarūk gan bezdarba līmenis, gan strādājošo skaits
Portāls LSM 11. augustā ziņoja, ka uzņēmēji Latgalē sūdzas par darbaroku trūkumu, bet statistikas dati rāda, ka tieši šajā reģionā joprojām ir lielākais bezdarbs Latvijā. Kopumā bezdarba līmenis valstī mazinās un ir zemākais pēdējo astoņu gadu laikā.
Kopš 2009. gada, kad reģistrētais bezdarba līmenis pārsniedza 20%, situācija krietni uzlabojusies. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati liecina – šobrīd tas ir 7,1%. Reģistrēto bezdarbnieku skaits mēneša laikā samazinājies par 1154 cilvēkiem. Vislabākā situācija ir galvaspilsētā, kur reģistrēto bezdarbnieku ir 4,4%, tomēr Latgalē joprojām bezdarba līmenis ir augsts – 16,4%. Taču arī tur ir samazinājums. To, cik daudz cilvēku nestrādā, šie dati gan līdz galam neparāda.
LATVIJAS DARBA DEVĒJU KONFEDERĀCIJA (LDDK) VĒRTĒ, KA BEZDARBA RĀDĪTĀJI LIECINA – KATRS, KURŠ NOPIETNI VĒLAS, ATROD DARBU.
Tomēr ne visos gadījumos. Latgales radītāji joprojām vērtējami kā augsti, un arī atsevišķās darba jomās darba meklētājiem klājas grūtāk. Vēl viena lieta, uz ko LDDK vērš uzmanību, – nodarbināto skaits nav liels. Drīzāk otrādi. Vēl pirms krīzes nodarbināto bija vairāk nekā miljons, bet šobrīd – nepilni 900 000. Un krituma tendence vērojama vairāku pēdējo gadu laikā. Tas nozīmē, ka, neraugoties uz bezdarba kritumu, arī strādājošo skaits ir mazāks. Tam ir vairāki iemesli, viens ir emigrācija, bet otrs – vēl pirms desmit gadiem jaunpienācēju darba tirgum, kas bija astoņdesmitajos gados dzimušie bērni, bija krietni vairāk.
“Šobrīd gan studiju, gan darba tirgū sāk ienākt 90. gadu beigu un 2000. gadu sākuma bērni, kuru ir divreiz mazāk. Tas rada efektu, ka šī teritorija būs jāuztur arvien mazākam darbspējas vecuma cilvēku lokam,” sacīja LDDK pārstāvis Pēteris Leiškalns.
