Uzņēmuma izpilddirektors Andrejs Malkavs stāsta, ka dotācijas samazināšanas dēļ nācies racionalizēt maršrutu sistēmu. No 1. septembra CATA bijušajā Limbažu rajonā slēgusi teju 20 reisu. Tiesa, atklāti arī jauni.
Viņš atzīst, ka, salīdzinot ar citām teritorijām, bijušajā Limbažu rajonā sabiedriskajā transportā ir mazāk braucēju, atbilstoši arī ienākumu. Pārsvarā ienākumi ir no Rīgas maršrutiem. Finansiāli visvārgākais ir maršruts Limbaži - Lēdurga - Rīga, maz ieņēmumu ir arī posmā Limbaži - Valmiera, nedaudz vairāk Limbaži - Cēsis, savukārt Ainaži - Rīga bijušajā Limbažu rajonā ir stabilākais maršruts.Situāciju sarežģī arī tas, ka visi bijušā Limbažu rajona novadi ar nelielu līdzmaksājumu iegādājušies autobusus skolēnu pārvadāšanai. Pēc CATA izpilddirektora domām, pašvaldībām bija jāizvērtē, kur sabiedriskais transports nekursē, un tikai tur vajadzētu laist skolēnu autobusus. Diemžēl tagad pašvaldības skolēnu pārvadājumus veic arī tur, kur kursē sabiedriskais, turklāt vienlaikus vai ar nelielām laika nobīdēm. Līdz ar to pašvaldību vadātie skolēni atskaitāmi no sabiedriskā transporta pasažieru saraksta. Tāpēc, piemēram, no tuvākās Limbažu apkārtnes braucēju uz pilsētu ir ļoti maz.
Turklāt, lai arī skolēnu autobusi pārvadāt drīkst tikai skolēnus, ievērots, ka dzīvē tā nenotiek. Salacgrīvas novadā situācija esot labāka, tur skolēnus lielākoties pārvadā maršrutos, kur sabiedriskais transports nekursē. Pašvaldības skolēnu autobusa izmaksas, visticamāk, neviens atsevišķi neuzskaita, tādēļ arī šķiet, ka tas maksā mazāk. Bet tā šajos reģionos skolu brīvlaikā, kad skolēnu autobusa nav, vispār nebūs nekāda sabiedriskā transporta, skaidro Malkavs.
Limbažu novada pašvaldības izpilddirektors Agris Blumers gan CATA pārstāvja apgalvojumiem nepiekrīt: "Kopā ar Andreju Malkavu pētījām, diskutējām un izstrādājām šos maršrutus, lai pašvaldību autobusi ne laika, ne maršrutu ziņā nedublētos ar sabiedrisko transportu". Malkavs gan uzskata, ka dublēšanās tomēr notiek.
Blumers no 1. septembra plānotajām izmaiņām secinājis, ka slēgti reisi maršrutos, kur pašvaldības autobuss skolēnus nepārvadā.
Lai arī uzņēmumam nācies samazināt reisu skaitu, Malkavs sola, ka neviens ceļš nebūšot sabiedriskā transporta pamests. Jautājums tikai, kādos laikos autobuss kursēs. Ir atsevišķi gadījumi, kad iedzīvotāji sūtījuši vēstuli, lai kādu reisu nenoņem, piemēram, no Skultesmuižas uz Skulti, jo cilvēki braukā no darba un uz to. "Mēģināsim šo posmu nosegt, bet no mums tas tomēr nav atkarīgs. Jārunā ar pašvaldību, lai nesūta tik daudz skolēnu autobusu, tad mums nesamazināsies pasažieru skaits un reisu nevajadzēs likvidēt," teic CATA izpilddirektors. Turklāt iedzīvotāji sabiedrisko transportu neizmanto arī tādēļ, ka arvien vairāk pārvietojas ar privātajām automašīnām.
Limbažu autoostas vadītāja Anita Krūmiņa vērtē, ka vismaz bijušajā Limbažu rajonā izmaiņas autobusu kustībā nav dramatiskas, tās drīzāk esot minimālas. Viņasprāt, slēgti reisi, bez kuriem var iztikt. Arī pasažieri, salīdzinot ar citām reizēm, par izmaiņām zvanot un satraucoties maz.
CATA pārstāvis stāsta, ka laikā, kad sarūk braucēju skaits, pārvadātāja mērķis ir nomainīt lielos autobusus pret mazākiem. Tie ir izdevīgāki gan degvielas patēriņš, gan remontizdevumi mazāki. Tomēr brīvo līdzekļu nepietiekamības dēļ šī nomaiņa neizdodas, kā būtu gribēts. "Šogad iegādājāmies piecus 19 - vietīgus lietotus autobusus, katrs izmaksāja 12 000 eiro. Limbažu filiālei tika 2. Limbažiem ir arī trīs 26 vietīgie autobusi," stāsta Malkavs. Tiesa, arī ieguvumi no mazākiem autobusiem zaudējumus nesedz. Degvielas cenu kāpums paaugstinājis uzņēmuma izmaksas vismaz par 30% (100 000 latiem) vairāk nekā pērn.
Lai arī reisu skaits ir samazināts, Malkavs vērtē, ka arī ar to nevar atgūt pasažieru trūkuma dēļ zaudēto naudu. Visā valstī sabiedriskais transports ar to finansējumu, kas tam piešķirts, izdzīvot nevar. Maršrutu slēgšana nedos vēlamo efektu. Šoferiem algas tāpat jāmaksā, ir amortizācijas un remonta izmaksas. Tādējādi tiešais ieguvums ir galvenokārt uz patērētās degvielas rēķina, spriež CATA pārstāvis.
