Kā sadzīvot ar jutīgas ādas kaprīzēm?

Sava loma iedzimtībai
Katram cilvēkam jutīgas ādas izpausmes ir citādas. Visbiežāk sastopams apsārtums, tūska, pūslīši, kreveles, zvīņošanās, sabiezējums un arī plaisas, kas ar laiku var pārtapt par nopietnu iekaisumu. Jutīga āda var būt anatomiski fizioloģiska ādas īpatnība, taču tikpat labi tās rašanos var veicināt arī iedzimtības jeb ģenētiskie faktori. Ja kādam no vecākiem ir bijusi alerģiska izpausme uz ādas, ir krietni lielāka varbūtība, ka tā būs arī bērniem. Tomēr iedzimtība nav vienīgais rādītājs. Šobrīd ārstu redzeslokā nonāk arvien vairāk bērnu ar dažādām ādas alerģiskām slimībām, un daudziem no viņiem vecāki nekad ar šīm problēmām nav saskārušies. Problēmas izraisītājs var būt pārtika, īpaši izmainīta pārtikas tehnoloģija (ģenētiski modificētā pārtika, neveselīgi gaļas produkti).
Visjutīgāk pret dažādiem kairinājumiem reaģē noteiktas ķermeņa vietas: sejas āda (īpaši rajons ap acīm, plakstiņu āda), plaukstu āda. Jutīgas ir arī ādas krokas un atklātās ķermeņa daļas, kas pakļautas ārējo vides faktoru iedarbībai. Jutīgumu var novērot arī dažādu ādas slimību gadījumos, kā arī organisma vispārējā stāvokļa izmaiņu laikā, ja bijis stress, imūnsistēmas traucējumi, alerģiskas reakcijas. Reizēm ādas jutība izmainās noteiktos dzīves periodos - grūtniecības laikā vai barojot bērniņu, kā arī lietojot medikamentus, īpaši antibiotikas.

Vecums nav noteicošais
Mediķu dati liecina: jutīga āda un ar to saistītas problēmas skar ne tikai bērnus -tā var būt jebkurā vecumā un neatkarīgi no cilvēka dzimuma. Visbiežāk un visstiprāk āda uz nevēlamiem kairinātājiem reaģē bērnībā - aizsardzību pret tiem tā iegūst tikai pubertātes laikā, kad normāli sāk darboties ādas tauku un sviedru dziedzeri, veidojot pilnvērtīgu ādas hidrolopīdu slānīti, kas bērnu ādai vēl nav Izveidojies. Bērnībā vairāk izpaužas ādas sausums, alerģiskas iekaisuma reakcijas. Jāņem vērā: atšķirībā no pieaugušajiem, mazuļa ādu var inficēt arī mikroorganismi, nonākot ar tiem saskarē, turpretī pieaugušo cilvēku āda pret šīm infekcijām nereaģē.

Uzmanīgi ar sadzīves ķīmiju!
Sadzīves ķīmija ir mums visapkārt - veļas pulveri, trauku mazgāšanas un telpu uzkopšanas līdzekļi. Daktere Kapteine uzsver: mazgājot traukus, vēlams izvēlēties tādus trauku mazgāšanas līdzekļus, kas nekairina un pārāk nesausina ādu. Ja tiek izmantoti cimdi, un to tiešām vēlams darīt, ieteicams izvēlēties cimdus ar kokvilnas aizsargslānīti. Pēc katras mazgāšanas reizes uz rokām jāuzsmērē krēms, kas labi uzsūcas, aizsargā un atjauno ādu. Ja pēc sadzīves ķīmijas līdzekļa izmantošanas ir bijis kāds iekaisums, šo līdzekli lietot vairs nedrīkst.
Veikalos arvien vairāk tiek piedāvāti veļas pulveri un trauku mazgājamie līdzekļi, kas domāti tieši jutīgai ādai - šos līdzekļus ieteicams lietot situācijās, kad ir problemātiska āda, un arī tādās reizēs, kad kādas slimības ārstēšanai tiek lietoti medikamenti, kas var kairināt ādu. Līdzekļi jutīgai ādai lieti noderēs arī tiem, kuri rudens un ziemas periodā mēdz apmeklēt solāriju.
Nevēlēdamies lieki tērēt laiku un veļas mazgājamos līdzekļus, daudzās ģimenēs visa veļa tiek mazgāta kopā. Tomēr ārsti iesaka mazuļu veļu censties mazgāt ar bērniem domāto veļas pulveri. Lai nesarežģītu dzīvi, šajā laikā visas drēbes var mazgāt ar šo pulveri.

No neliela ādas iekaisuma līdz dermatītam
Dermatoloģe, kosmetoloģe Ināra Stepanova uzsver: jutīgai ādai bieži tiek novērots dermatīts - patoloģiskas ādas izmaiņas, kas izpaužas ar hroniskiem paasinājumiem. Ādas iekaisumu var pavadīt stipra, mokoša nieze. Dermatīts var izpausties kā apsārtums, ādas pietūkums, uz ādas var parādīties izsitumi (nātrene, mezgliņi, pūslīši, erozijas). Reizēm dermatīta rezultātā var novērot ādas lobīšanos un ādas krāsas izmaiņas problēmu vietās.
Atkarībā no izpausmes veidiem, Izšķir parasto un alerģisko dermatītu. Parasto dermatītu, kas tiek novērots lielākai daļai cilvēku, visbiežāk izsauc specifiski kairinātāji (koncentrētas skābes, sārmi, sāļi), turklāt reakcija rodas uzreiz pēc kontakta un atkarīga no kontaktējošo vielu koncentrācijas un iedarbības ilguma.
Alerģiskais dermatīts attīstās pēc atkārtotas saskares ar kairinošo vielu un parādās noteiktos ādas rajonos: uz plakstiņiem, lūpu kaktiņos, bērniem uz vaigiem, kakla, plaukstām.
Dermatītu var pastiprināt:
■ psihiskie faktori (stress, pārslodze, bailes u.c.);
■ infekcijas;
■ neierasti klimatiskie apstākļi -karstums, palielināts gaisa mitrums;
■ alergēni (pārtika, mazgājamie un kopšanas līdzekļi, dzīvnieku mati un vilna, putekļu ērces, ziedputekšņi u.c.)

Svarīgi kopt un aizsargāt
Ikvienam, neatkarīgi no tā, vai ādai ir kādas problēmas, svarīgākais ir to aizsargāt - izvairīties no kairinātāja, mitrināt ādu un regulāri to kopt. Alerģiska reakcija, nieze un apsārtums norāda uz ādas iekaisumu, ko nekavējoties jānovērš, jāārstē. Pirmais, kas katram būtu jādara, - jānoskaidro, kas ir bijis iekaisuma izraisītājs, jācenšas no tā izvairīties. Mājas apstākļos var lietot ādas kopšanas līdzekļus (mitrinošus, barojošus), kas veicinās ādas atjaunošanos. Savukārt, ja iekaisums ir nopietns, labāk vērsties pie speciālista un saņemt profesionālu palīdzību, nevis pašrocīgi niezes gadījumā lietot hormonus saturošas ziedes - sākumā tās, iespējams, arī palīdzēs, bet vēlāk var radīt nevēlamus blakusefektus un ārstēšanās grūtības.
Labs līdzeklis cīņai pret ādas problēmām ir antihistamīna preparāti, taču tos vajadzētu lietot tikai pēc ārsta rekomendācijas.

Ieteikumi, kā parūpēties par jutīgu ādu
 ■ Ja parādījušās ādas problēmas, ieteicams noskaidrot kairinātājus un alergēnus, kā ari censties no tiem izvairīties.
■ Jāierīko dienasgrāmata, kurā vēlams atzīmēt, kas ēsts, kur būts. kas darīts, ar ko bijusi saskare.
■ Alergologs var ieteikt ādas testus alergēna noteikšanai - uz ādas tiek uzpilināts atbilstošs šķīdums, veikts ādas ieskrāpējums, pēc 15 minūtēm tiek nolasīts rezultāts.
■ Jāievēro ikdienas higiēna - lietot mazgājamos līdzekļus ar viegli skābu pH līmeni uz krēma vai balzama, vai eļļas bāzes.
■ Mazgāties dušā ne biežāk kā reizi dienā. Ejot vannā, jācenšas lietot vannu eļļas, savukārt jāizvairās no vannas putām ar smaržīgām piedevām.
■ Pēc katras saskares ar ūdeni ieteicams uzklāt atbilstošus ādas krēmus, losjonus, balzāmus. Izvairīties no iekaisumu izraisošiem aģentiem.
■ Lietot uzturā nepiesātinātās taukskābes, zivju eļļu un B grupas vitamīnus.
■ Āda jāsargā no ultravioleto staru pārmērīgas iedarbības.