Datori un alerģija?
Lai iedziļinātos šajā tematā, vispirms atcerēsimies, kas īsti ir alerģija. Alerģija ir organisma paaugstināta jutība pret dažādām, pat it kā vienkāršām un ikdienišķām vielām. Alerģijas attīstības pamats ir imūnsistēmas nestabilitāte. Ja imūnsistēma ir zema un ļoti svārstīga, tad organisms, par agresīvā veidā, sāk reaģēt uz parastām vielām kā bīstamām. Visbiežāk alerģija izpaužas kā iesnas, acu asarošana, izsitumi uz ādas, saaukstēšanās utt..
Ikviens cilvēks, kuram ir alerģiska reakcija pret kādu vielu, pateiks, ka viss kopumā ir nepatīkami jau pats par sevi. Sākumā ir nelielas iesnas, aizlikts deguns, sarkanas acis un to pietūkums. Bet galu galā - tas noved pie tā, ka daudzi nevar iziet vairs pat uz ielas. Tas attiecas, piemēram, uz ziedputekšņiem, gaisa piesārņojumu, putekļiem, dažādu vielu izgarojumiem un citām vielām. Kamēr šo vielu līmenis nav nokrities līdz nullei, tikām cilvēks nedēļām var būt „iesprostots" mājās.
Alerģiju ārstēšana var būt ļoti grūts, sarežģīts process.
Arī dators var izraisīt alerģiskas reakcijas. Nav runa par tādu alerģiju, kā nevēlēšanos iet uz darbu, jo priekšniecība lūgs atkal un atkal apstrādāt kārtējo kaudzi ar papīriem J. Alerģiju var izraisīt, piemēram, īpatnējās smaržas, kuras izdala jauns monitors vai sistēmas bloks.
Kā liecina pētījumi, normālā darba procesa laikā, datora monitors uzkarst līdz pat 50 - 55 grādiem pēc Celsija, līdz ar to gaisā sāk izdalīties kaitīgas vielas. Ir vairāk kā skaidrs, ka birojā uzsilst ne tikai pats monitors, piemēram. Aktīvos uzņēmumos sakaršanas procesos piedalās arī barošanas bloks, procesors, mikroshēmas mātesplatē utt.. Visi šie elektroniskie elementi sevī ietver dažādus sveķus, līmes, fluoru, hloru, fosforu saturošus organiskos un neorganiskos savienojumus. Tas viss, sakarstot, tad arī sāk izdalīties gaisā.
Nevajadzētu piemirst arī par citu spēcīgu alergēnu, kas parasti ir „roku rokā" ar datoru. Tas ir lāzerprinteris vai adatu printeris. Šeit spēcīgas alerģiskas reakcijas var izsaukt tā saucamais „toneris" jeb pulveris, ar kuru tiek uzdrukāts teksts, bildes. Adatu printerim tā ir tinte. Liekas - katrs zina tikko svaigi izdrukātas papīra lapas smaržu - to īpatnējo, kairinošo smaržu.
Vel viens fakts: dators un printeris ( arī fakss ) ir samērā noslēgtas ierīces, kurās uzkrājas ar lieliem panākumiem putekļi un netīrumi. Šo procesu pareiziniet ar mikrobiem un sēnītēm. Vajag tikai apmest otrādi, piemēram, datora klaviatūru, mazliet paklauvēt, lai izbirst krikumi un uzkrātā draza laukā. Izņemiet laukā kādu taustiņu. Tur mīt vesela bagātība! Varbūt kāds ietur savas maltītes, neatejot no datora? Kur paliek drupačiņas, kādreiz nolīst lāse sulas. Tas viss smuki krājas.
Ja atvērtu paša datora korpusu, tur pat saskatīt nevarētu caur biezo putekļu slāni elektronisko shēmu plates, ventilatoru utt.
Datora monitors ap sevi pievelk putekļus, pateicoties vājam elektriskajam lādiņam. Lai arī ļoti vājš, tas ir pietiekams, lai arī lietotāja seja „pievilktu" putekļus, kuri uz dzīvi apmetas elpošanas ceļos.
Alerģiskās reakcijas, kas rodas no datora - alergēna, ir diezgan tipiskas: rinīts ( iesnas, kuras nepavada paaugstināta temperatūra ) un klepus, acu un ādas dažādas reakcijas, kas ir izteikti negantas - sarkanas acis, pietūkuši plakstiņi, „smilšu sajūta" acīs, ādas nieze un izsitumi, sausa āda.
Ka novērst netīkamās reakcijas? Ievērojot darba režīmu - reizi stundā atpūtināt acis 15 minūtes, nepieciešams uzturēt kārtību un tīrību darba vietā, kā arī regulāri jāstiprina imūnsistēma.
Bezvadu internets - bez riska?
Milzīgais tehnoloģiju jaunumu pieaugums katru dienu, ne tikai liek brīnīties cilvēkiem, bet arī aizdomāties par potenciālo kaitējumu veselībai. Viens no šiem tehnoloģijas brīnumiem skaitās bezvadu internets ( arī Wi - Fi ), kuru par tik nekaitīgu neuzskata veselīga dzīvesveida piekritēji.
Daudzi zinātnieki gan uzskata, ka nav pietiekami daudz datu, kas apliecinātu bezvadu interneta kaitīgo ietekmi. Tomēr ir zinātnieki, kuri satraucas par šo problēmu: lai gan bezvadu internets izstaro nelielu elektromagnētisko lauku, tas atrodas ļoti tuvu cilvēka ķermenim un daudzi to lieto stundām katru dienu. Efektu var pastiprināt arī tas, ka daudzi lieto portatīvos datorus jeb klēpjdatorus. Tāpēc šos datorus vajadzētu novietot sev priekšā uz galda, nevis turēt klēpī. It īpaši tas attiecas uz jauniem cilvēkiem, bērniem, jauniešiem. Arī datoram pašam ir vieglāk strādāt, ja tas ir novietots uz cietas, stabilas virsmas. Klēpī, novietots gultā uz segas - tas ātrāk uzkarst.
Lai gan tiek lēsts, ka datora radio viļņu garums ir tāds pats kā mikroviļņu krāsnīm, to radiācijas daudzums ir 100 000 reižu mazāks.
Tomēr ir zinātnieki, kuri uzskata, ka arī zemais elektromagnētiskais starojums negatīvi ietekmē cilvēka organismu hromosomu līmenī.
Dators ietekmē psihi?
Liekas, katrs zina par veselības briesmām, kuras var radīt regulāra datora lietošana: redzes problēmas, muguras problēmas, mazkustīgs dzīvesveids, tomēr dators ietekmē vēl kādu mūsu organisma sistēmu: nervu sistēmu, kā arī psihi.
Šajā punktā ir runa par to, ka cilvēki kļūst atkarīgi no datora. Tieši tāpat kā azartspēļu un alkohola, narkotiku atkarība, šajā plauktiņā ierindojas arī datoratkarība.
Cilvēki ikdiena nepiefiksē, cik daudz viņi atdod datoram sava laika un veselības. Parasti šajā kategorijā iekļaujas cilvēki, kuriem ir komunikācijas un socializēšanās problēmas, neapmierinātība ar dzīvi, darbu, attiecībām, kuriem ir zems pašnovērtējums, kompleksi, kautrīgums un cita veida problēmas.
Dzīvošana virtuālajā pasaulē palīdz it kā risināt šīs problēmas. Piemēram, komunikācija, neizejot no mājas, darba nespēja sasniegt mērķus - to atrisina datorspēļu spēlēšana: jo īpaši stratēģisko, kas imitē dzīvi, karjeru utt..
No vienas puses šādā viedā cilvēks tikai vēl vairāk saasina savu problēmu - tās pasvītro kā ar treknu, spilgtu „mārkeri". No otras puses viņi virtuālo dzīvi uztver kā balvu, kas liek atiet no reālās dzīves, mainot emocionālo stāvokli, pat dzimumu, vecumu. Vai ir gadījies kādu iztraucēt spēlējam spēli? Vai ir piefiksēts, kā mainās uzreiz viņa sejas izteiksme un balss? Tā kļūst neiecietīga, asa, neapmierināta, jo iztraucējot, palūdzot pievērsties realitātei, jūs liekat viņam atkal izjust tās netīkamās izjūtas, kuru dēļ viņš cenšas aizmirsties virtuālajā realitātē.
Nav noslēpums - tas ir radījis daudz kašķu, problēmu ģimenēs, attiecībās starp mīļotajiem cilvēkiem, bērniem un vēcākiem, darbinieku un priekšniecību.
Tas viss ar laiku maina dzīves kvalitāti, attiecības ar cilvēkiem, izkropļo izpratni par notiekošo reālajā dzīvē, domāšanu un rīcību. Citiem vārdiem sakot - pilnībā maina pieeju ģimenes un sadzīvisko problēmu risināšanai. Rada problēmas profesionālajā, sadzīviskajā un personīgajā sfērā.
Psiholoģiskie simptomi, kas raksturīgi cilvēkiem, kuri ir pakļauti riskam kļūt datora atkarīgi un interneta atkarīgi:
- Viltus labklājības sajūta, dažkārt pat eiforija apzinoties datora pieejamību un klātbūtni.
- Problemātiski pārtraukt darbu pie datora, spēlēšanu vai klejošanu pa internetu.
- Arvien pieaugošs laika apjoms pie datora ekrāna.
- Neuzmanība pret ģimenes locekļiem un draugiem, kas mijās ar vienaldzību un ignorēšanu.
- Iekšēja diskomforta, tukšuma, depresijas un dusmu sajūtas, ja nav pieejams dators.
- Sāk melot darba devējam un ģimenes locekļiem par savu rīcību.
- Problēmas mācībās, darbā vai attiecībās
Signāli, kas liecina par risku:
- Apsēstība pēc iespējas biežāk pārbaudīt e - pastu.
- Ar grūtībām sagaidīt interneta lapas ielādēšanos.
- Ar katru reizi laiks internetā vai pie datorspēles tiek pavadīts ar vien vairāk un vairāk.
- Palielinās izmaksas, kas saistītas ar datora ilgstošu lietošanu: gan datora jaudas palielināšanai, gan interneta ātrumam un apjomam.
Iezīmes bērna uzvedībā parādās īsā laika periodā, lai pielāgotos jauniem apstākļiem. Tai skaitā - pie datora lietošanas. Viens no riska signāliem ir tad, kad bērns ir gatavs labāk spēlēt, nekā sarunāties, palielinās agresivitāte, parādās vardarbības uzliesmojumi ( sišana, mantu plēšana utt. ). Uzmanība jāpievērš arī tad, ja bērns pārstāj fantazēt raksturīgi savam vecumam, nespēj izveidot pats savus vizuālos tēlus, ar lielām grūtībām apkopo un analizē informāciju. Ilgstoša datora lietošana var novest pie ilgtermiņa garīgās un intelektuālās attīstības traucējumiem. Pasliktinās atmiņa, var rasties emocionālā brieduma trūkums, ka arī bezatbildība.
Ir jāatceras, ka dators var kļūt gan par draugu, palīdzot atrast līdzīgi domājošus cilvēkus un veicot darba pienākumus, gan arī par ienaidnieku.
