«Biete ir viens no dārzeņiem, kuru gatavojot pavāram, ir iespējas izpausties, to sagatavojot atbilstoši katra gardēža gaumei. Latviešu virtuvē izmantojam svaigas, vārītas, ceptas, kaltētas, skābētas, marinētas bietes, kā arī biešu sulu. Pareizi uzglabājot bietes nebojājas pat līdz vienam gadam, tādēļ ēdienkartē esošajos ēdienos visās sezonās varam piedāvāt Latvijā audzētu veselīgu produktu,» komentē AS «Lido» šefpavāre Ilga Joma.
Galda bietes augsto uzturvērtību nosaka šo dārzeņu sastāvs. Bietes sastāvā esošās minerālvielas palīdz stiprināt zobus un kaulus, veicina asinsspiediena stabilizēšanos un barības pārstrādi. Vērtīgie ogļhidrāti nodrošina organismu ar enerģiju un stabilizē vielmaiņu. Bietes sastāvā esošie vitamīni sekmē sarkano asinsķermenīšu veidošanos, stiprina imunitāti un nostiprina asinsvadu sieniņas. Šis dārzenis lieliski spēcina organismu.
«Biete no citiem sakņaugiem izceļas ar lielu cukura saturu – aptuveni 9%, tajā ir nedaudz ābolskābes, skābeņskābes arī minerālvielas, kuras palīdz normalizēt asinsspiedienu, sekmē asinsradi, jaunu šūnu attīstību un holesterīna līmeņa samazināšanos asinīs. Uzglabājot nomizotas bietes, tajās skābekļa iedarbībā zūd C vitamīns. Tieši tādēļ bietes ieteicams vārīt ar visu mizu, atbilstoša izmēra katlā ar vāku, lai pēc iespējas samazinātu gaisa piekļuvi. Savukārt, svaigā veidā bietes, lai tās pēc iespējas ilgāk saglabātu uzturvielas, ieteicams uzglabāt sausā pagrabā, temperatūrā no +2-+4 grādiem» skaidro «Veselības centrs 4» filiāles «Wellslim centrs» uztura terapijas speciāliste Guna Rijkure.
Bietes dzimtene ir Vidusjūras austrumu reģions. Pēc vēstures liecībām senie romieši 5.-4.gs. pirms mūsu ēras bija pirmie, kas bietes plaši sāka izmantot pārtikā. Galda biešu šķirne cēlusies no savvaļas bietēm, kas savukārt cēlušās no jūras bietēm. Sākotnēji biete pēc formas atgādināja burkānu – tās sakne bija tieva un gara. Apaļas formas bietes, kuras ir populāras mūsdienās tika radītas ap 16.gadsimtu, kad tās ieguva popularitāti visā pasaulē.
