16.februāris
- Lietuvas Republikas neatkarības diena
24.februāris
- Igaunijas Republikas neatkarības diena
25.marts -
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena - sēru noformējumā
1.maijs
- Darba svētki, Latvijas Republikas Satversmes sapulces
sasaukšanas diena
4.maijs - Latvijas
Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena
14.jūnijs
- Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena - sēru noformējumā
17.jūnijs
- Latvijas Republikas okupācijas diena - sēru noformējumā
4.jūlijs
- Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena - sēru noformējumā
11.novembris
- Lāčplēša diena
18.novembris - Latvijas
Republikas proklamēšanas diena
6.decembris -
Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda
upuru piemiņas diena - sēru noformējumā
Svētku un atceres dienas - šajās dienās ieteicams izkārt LR valsts karogu!
1.janvārī - Jaungada diena
20.janvāris
- 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres diena
26.janvāris
- Latvijas Republikas starptautiskā (de jure) atzīšanas diena
8.marts
- Starptautiskā sieviešu diena
2.aprīlis - Lielā
piektdiena
4.aprīlis - Pirmās Lieldienas
5.aprīlis - Otrās
Lieldienas
8.maijs - Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara
upuru piemiņas diena
9.maijs - Mātes diena, Eiropas
diena
15.maijs - Starptautiskā ģimenes diena
23.maijs
- Vasarsvētki
1.jūnijs - Starptautiskā bērnu
aizsardzības diena
22.jūnijs - Varoņu piemiņas diena
(Cēsu kaujas atceres diena)
23.jūnijs -
Līgo diena
24.jūnijs - Jāņu diena
10.jūlijs
- Jūras svētku diena
11.augusts - Latvijas brīvības
cīnītāju piemiņas diena
21.augusts -
Konstitucionālā likuma "Par Latvijas Republikas valstisko statusu"
pieņemšanas un Latvijas Republikas faktiskas neatkarības atjaunošanas
diena
1.septembris - Zinību diena
22.septembris
- Baltu vienības diena
3.oktobris - Skolotāju diena
24.decembris
- Ziemassvētku vakars
25.decembris - Pirmie Ziemassvētki
26.decembris
- Otrie Ziemassvētki
31.decembris - Vecgada diena
Valsts karogu var pacelt vai citādi lietot arī
tautas, darba vai ģimenes svētkos, atceres dienās, kā arī citos
gadījumos, garantējot pienācīgu cieņu pret valsts karogu.
Valsts karogs: Latvijas valsts
sarkanbaltsarkanā karoga krāsu un to salikuma vēsture sniedzas tālā
pagātnē, jo tā pamatā ir seno cēsnieku kara karogs no XIII gadsimta. Par
to vēsta Vecākā Livonijas Atskaņu hronika vācu valodā. Hronikā lasāms,
ka savi karogi bijuši arī citām latviešu ciltīm - zemgaļiem, kuršiem un
sēļiem, taču nav dots to tuvāks apraksts. Heraldikā sarkanā krāsa nozīmē
drosmi, cīņu, varonību, bet baltā - cēlumu, atklātību, arī padošanos.
1917. gada maijā Latvijas valsts karoga dizainu izstrādāja
mākslinieks Ansis Cīrulis. Uz karoga zīmējuma tika uzrakstīts "Latviešu
karogs. Sarkans karogs ar šauru baltu sloksni vidū, baltā sloksne 1/5
daļa no karoga platuma".
Latvijas valsts karogu ar likumu pirmo
reizi apstiprināja Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste 1921.
gada 15. jūnijā. Likums noteica karoga krāsu proporcijas 2:1:2, bet
sarkanās krāsas tonis vēl palika neprecizēts, kā arī nebija dotas karoga
garuma un platuma attiecības. Latvijas valsts karoga juridisko spēku
1922. gada 15. februārī noteica apstiprinātā Latvijas Republikas
Satversme. Lai tiktu lietoti pareizas krāsas un samēru karogi, bija
nepieciešams izdot sīkākus noteikumus, tāpēc 1922. gada 25. augustā tika
publicēti Ministru prezidenta Zigfrīda Meierovica parakstītie
noteikumi, kas saglabāja agrāk apstiprinātās valsts karoga krāsu joslu
attiecības, un pirmo reizi noteica sarkanās krāsas toni (karmīns).
No 1940. gada sarkanbaltsarkanais karogs kā oficiāls valsts karogs bija
aizliegts, bet sākoties Padomju Savienības sabrukumam un latviešu
tautas nacionālajai atmodai, 1988. gadā sarkanbaltsarkanais karogs
piedzīvoja savu atdzimšanu. 1988. gada 29. septembrī Latvijas PSR AP
Prezidija dekrēts apstiprināja vēsturiski izveidojušos sarkanbaltsarkano
krāsu salikumu par latviešu tautas kultūrvēsturisko simbolu. 1988. gada
11. novembrī Rīgā, Daugavmalā pulcējās tūkstošiem cilvēku, lai būtu
klāt sarkanbaltsarkanā karoga pacelšanā Rīgas pils Svētā Gara tornī. Šī
ir viena no simboliskajām Latvijas vietām, kur Latvijas valsts karogs
tagad plīvo pastāvīgi. 1990. gada 15. februārī karogu apstiprināja par
Latvijas PSR karogu, bet 1991. gada 16. janvārī, barikāžu laikā,
Latvijas Republikas AP izdarīja grozījumus iepriekš minētajā likumā, un
sarkanbaltsarkanais karogs kļuva par Latvijas Republikas valsts karogu.
• Valsts himna: "Dievs, svētī Latviju!"
1873. gada martā latviešu komponists Kārlis Baumanis (saukts par
Baumaņu Kārli) piedāvā vairākas savas dziesmas Pirmo Vispārējo latviešu
Dziesmu svētku repertuārā. To skaitā - "Dievs, svētī Latviju!" (paša
komponista dzeja). No Baumaņu Kārļa bagātīgā sūtījuma līdz kopkora
repertuāram nonāk tikai divi sacerējumi - "Tēvijas dziesma" un "Daugavas
zvejnieku dziesma". 1873. gada 26. jūnijā (8. jūlijā) Rīgas latviešu
biedrības zālē Dziesmu svētku ievadījuma svinīgajā aktā tiek dziedāta
arī dziesma "Dievs, svētī Latviju!", kas oficiāli nav atļauta un
iepriekš plaši nav afišēta. Baumaņu Kārlis oficiālajam Baltijas guberņas
nosaukumam dziesmas tekstā bija pievienojis toreiz tikai nacionālās
atmodas celmlaužu prātos virmojošās "Latvijas" jēdzienu, tāpēc cariskā
cenzūra vajāja šo sacerējumu jau ar Pirmo Vispārējo latviešu Dziesmu
svētku repertuāra apstiprināšanas brīdi. Kopkora atskaņojumam dziesmu
neatļāva arī II un III svētkos.
Kad 1918. gada 18. novembrī
tiek proklamēta Latvijas valsts, "Dievs, svētī Latviju!" skan kā tikko
pasludinātās brīvvalsts himna. Himnas oficiālais statuss tai tiek
piešķirts pāris gadu vēlāk. 1940. gada 16. jūnijā Latgales Dziesmu
svētkos Daugavpilī "Dievs, svētī Latviju!" oficiāli izskan pēdējo reizi.
Latvijas brīvvalsts atjaunošana vēl nav notikusi, bet 1989.
gada vasaras Skolu jaunatnes VI Dziesmu un Deju svētku kopkora koncertu
Mežaparka Lielajā estrādē svinīgi ievada "Dievs, svētī Latviju!". 1990.
gada 15. februārī tiek pieņemts Latvijas PSR AP likums par Latvijas
20./30. gadu brīvvalsts vēsturiskās simbolikas atjaunošanu.
