Senās zintis
Ajūrvēda nāk no Indijas. Tās saknes atrodamas Indijas kultūras svētajos rakstos – Šastrās. Šīs dzīves un veselības zinības ir jau vismaz 5000 gadus vecas. Zinātne vadās pēc principa, ka visums sastāv no pieciem elementiem: uguns, ūdens, zemes, gaisa un ētera. Cilvēkā šie elementi ir salikti trijos dažādos konsticionālajos tipos – došās:
-
vata (ēters un gaiss) – auksta, sausa un mainīga došā. Tie ir nestabili un kustīgi cilvēki, steidzīgi, radoši, bet nepastāvīgi. Ēd neregulāri, maltītēm nepievērš lielu nozīmi, raksturīgi miega traucējumi, atrīts, asinsrites problēmas.
-
pitta (ūdens un uguns) – viegli uzbudināma, karsta – ugunīga un eļļaina doša. Šie ir paštaisni un pat agresīvi cilvēki, regulāri svīst, raksturīgas gremošanas trakta problēmas.
-
kapha (ūdens un zeme) – šīs došas - mitras, aukstas un noturīgas - pārstāvji ir ļoti omulīgi, smagnējiem kauliem, lēnīgi, organisms mēdz uzkrāt šķidrumu. Netiecas pēc pārmaiņām. Ja nepārēdīsies un nodarbosies regulāri ar sportu, tad nepieņemsies svarā.
Šos tipus nosaka saliekot kopā dažādus novērojumus par konkrēto cilvēku: par pulsa, balsi, ķermeņa uzbūves, matiem, ādas utt. Būtībā iespējami astoņi uzbūves tipi: vata, pitta, kapha, vata – pitta, vata – pitta – kapha, vata – kapha, pitta – kapha, Līdzsvarotais.
Ajūrvēdas izpratnē slimības rodas tad, kad cilvēka prāts, dvēsele vai gars nav līdzsvarā. Veselības pamatā ir pareizs uzturs, ēšanas principi. Katram šim tipam ir piemērots cits uztura veids:
-
vata – jālieto silts ēdiens trīs reizes dienā, lai būtu piezemētība un stabilitāte. Uzturā drīkst lietot piena produktus, toties jāuzmanās ar svaigiem dārzeņiem. Viņiem tīk trekns ēdiens. Mīl kafiju (Asā garša). Neregulārā ēšana rada hroniskus aizcietējumus.
-
pitta – tāpat kā vatai – jāēd trīs reizes dienā neasus ēdienus, jo bada sajūta var radīt agresivitātes uzplūdus, var lietot piena produktus, bet jāierobežo svaigu dārzeņu daudzums. Skāba un Sāļā garša viņos nodrošina pastāvīgu apetīti. Tā kā ēšana samazina viņos esošo Uguni, tad šie cilvēki mēdz būt kašķīgi, viegli aizkaitināmi, ja nav kārtīgi vai vispār paēduši.
-
Kapha – galvenā ēdienreize ir pusdienas. Var atļauties paēst tikai vienu reizi dienā. Uztura no piena produktiem tikai atļauts ir kazas piens, jo piena produkti palielina gļotu daudzumu organismā, kas apaļīgajam kapha var radīt tikai papildus problēmas. Viņi nemēdz just lielu fizisko izsalkumu, jo viņiem tīk Saldā garša. Ja viņi ir satraukti, tad pārsvaru var sākt ņemt Sāļā un Skābā garša, kas rosina apetīti.
Došas pastāv arī augiem:
-
Piemēram, vata augi ir ar nelielu lapotni, rupji, ieplaisājuši bet kapha raksturīgs ir sulīgums, bieza lapotne.
-
Arī augu daļas iedalītas atbilstoši katram tipam: augļi un lapas (gaiss un ēters) – iedarbojas uz vatu, ziedi (uguns) – ietekme pitta došu, auga mizas un sakņu sistēma (ūdens un zeme) – visvairāk ietekmē kapha.
Labas veselības pamats
Ajūrvēda meklē enerģiju un atveseļošanās spēkus katra paša organismā un to panāk ar vairākiem veidiem:
-
Veselīgu un katram tipam piemērotu uzturu, noteiktiem ēšanas principiem.
-
Ar garšvielu, augu lietošanu uzturā.
-
Fizioloģiski attīrošiem procesiem – Pančakarmu.
Ajūrvēda sniedz lieliskus rezultātus daudzos gadījumos:
-
Svara normalizēšanā, organisma tonizēšanā.
-
Veģetatīvās nervus sistēmas distonijas gadījumos.
-
Vecumā kaišu novēršanā.
-
Vielmaiņas traucējumos.
-
Pie miega traucējumiem.
-
Palīdz novērst hroniskas galvassāpes.
-
Pie dažādām alerģijām.
Parasti ārstēšanās kurss ilgs no vienas līdz trim nedēļām. Ajūrvēdas terapijā tiek izmantoti elpošanas vingrinājumi, meditācija.
Ajūrvēdā ir arī savi pareizas ēšanas pamatprincipi:
-
ēdienreizi sāk ar saldo ēdienu, jo tas rada labu sāta sajūtu. Kamēr nav saldā garša izmantota ēdienreizē, cilvēks nejūtas paēdis. No pareiza uztura viedokļa – ogļhidrāti uzsūcas visātrāk, tāpēc, lai, nesāktos vēderā pūšanas process, ja tie ir uzņemti kā pēdējie, saldo ēdienu un augļus iesaka ēst pirmos.
-
vienā ēdienreizē ir jāuzņem visas garšas: saldo, sāļo, rūgto, sūro, skābo. Tieši visu garšu esamība ēdienreizē nosaka to, ka cilvēks nepārēdas.
-
Porcijas lielums – divu plaukstu lielumā. Tā arī ir ēdienreizes “paplātīte”.
-
Pirms un pēc ēšanas nav ieteicams dzert. Vismaz 15 – 30 minūtes. Ēdienreizes laikā var izdzert glāzi ingvera tējas vai ūdeni.
-
Ajūrvēda iesaka ierobežot zāļu tēju lietošanu, jo tās aiztur organismā šķidrumu.
-
Ajūrvēda neaizliedz lietot gaļu, izņemto cūkgaļu. Nedrīkst arī tomātus.
-
Vienā ēdienreizē nedrīkst lietot graudaugus un dārzeņus kopā ar gaļu vai zivīm.
-
Gaļa jāēd kā pēdējā ēdienreizes laikā, jo tā kuņģī pārstrādājas visilgāk.
-
Kafija, alkohols un šokolāde ajūrvēdā ir aizliegtie produkti.
-
Secība ēdienreizē: saldais vai augļi, tad rīsi, griķi, kartupeļi, dārzeņi, beigās – gaļa un zivis.
Tā nu sanāk, ka Ajūrvēda nav nekas mistisks, tikai skaista mācība, kā, izzinot savas organisma vājības un stiprās puses, to visu līdzsvarot, nodzīvojot ilgu, kvalitatīvu un skaistu mūžu. Uz veselību!
