ETELA UN DŽŪLJUSS ROZENBERGI
1953. gada 19. jūnija rītausmā Amerikas Savienotajās Valstīs tika izpildīts nāvessods laulātajam
pārim – vienīgajām civilpersonām, kas sodītas ar nāvi par spiegošanu
Otrā pasaules kara laikā. Ja reiz sodīti ar nāvi, tātad oficiāli atzīti
par noziedzniekiem, turklāt tādiem, kuru noziegumi ir tik nopietni, ka
visa valsts ir gatava iedarbināt sodu mehānismu, lai atbrīvotos
no divu cilvēku radītajiem draudiem. Bet kāds patiesībā bija Etelas un
Džūljusa Rozenbergu nodarījums? Vai tiešām viņi bija sodāmi bargāk par
kramplaužiem un pat vienu otru slepkavu?
Etela un Džūljuss, protams,
nebija sadisti vai maniaki, bet divi gudri, izglītoti cilvēki, kuri
iepazinās Amerikas Jauno komunistu klubā. Etela bija trīs gadus vecāka
par Džūljusu, tāpēc pāris apprecējās, kad puisis bija sasniedzis
oficiālo pilngadību – 21 gada vecumu. Pārim piedzima divi bērni, un
dzīve šķietami ritēja tāpat kā citām vidusšķiras amerikāņu ģimenēm. Taču
tad Rozenbergu liktenī negaidīti iejaucās karš un lielā politika.
Pāris, kurš izraisīja karu
Džūljuss bija atradis
darbu laboratorijā, kas nodarbojās ar dažādas militāras tehnikas,
tostarp vadāmo raķešu un radaru, izstrādi. Šis fakts, kā arī pagātnē
skaidri paustās simpātijas komunistiem padarīja viņu par kārdinošu mērķi
padomju izlūkdienesta acīs. Rozenbergs tika savervēts 1942. gadā un
kādu laiku piegādāja Padomju Savienībai slepenu informāciju, pie kuras
bija ticis laboratorijā.
Iespējams, padomju izlūkdienesta izvēle
krita uz Džūljusu arī tāpēc, ka viņa sievasbrālis Deivids Grīnglāss
strādāja Losalamosas nacionālajā laboratorijā, kuras pārziņā bija
pilnīgi konfidenciālā Manhetenas projekta izstrāde. Patiesībā tas bija
slepens atombumbas radīšanas plāns, tāpēc ir saprotams, ka krieviem par
to bija milzīga interese.
Kad 1949. gadā Padomju Savienība veica
savus pirmos kodolizmēģinājumus, ASV bija ārkārtīgi pārsteigta, kā
krieviem tik ātri izdevies atklāt atombumbas radīšanas noslēpumu, un
viņi sāka meklēt vainīgos. Tie izrādījās... neviens cits kā Džūljuss un
Etela Rozenbergi! Taisnā tiesa gavilēja, bet tiesnesis savā kvēlajā runā
apsūdzēja laulāto pāri ne tikai spiegošanā, bet arī Korejas kara
izraisīšanā, pamatojot savu apsūdzību ar to, ka bez Rozenbergiem krievi
nebūtu tikuši pie atombumbas un izvērst agresiju Korejā, kas prasījusi
tūkstošiem cilvēku dzīvību.
Rozenbergiem, protams, neveicās arī tādēļ, ka pēc Otrā pasaules kara beigām starp ASV un PSRS sākās aukstais karš un bijušie sabiedrotie kļuva par niknākajiem ienaidniekiem, kuri kāroja viens otru apsteigt. Senators Džozefs Makartijs gatavoja raganu medību kampaņu pret visiem citādi domājošajiem, un Rozenbergu paraugprāva nāca pašā laikā, lai, tālaika terminoloģijā runājot, uzlietu ūdeni viņa dzirnavām.
Lai cik dīvaini, bet par galveno apsūdzības liecinieku prāvā kļuva Etelas jaunākais brālis Deivids – viņš liecināja, ka Etela ar rakstāmmašīnu esot pārrakstījusi krieviem domāto informāciju, tādējādi aktīvi piedalīdamās spiegošanā. Kad pēc nāvessoda izpildes bija aizritējuši jau 50 gadi, Deivids atzinās, ka šī apsūdzība bijusi safabricēta un ka viņš liecinājis pret māsas ģimeni cerībā glābt savu ādu. Tas viņam izdevās – Deivids Grīnglāss atšķirībā no Rozenbergu pāra tika cauri ar piecpadsmit gadu cietumsodu un no šā termiņa nosēdēja tikai desmit.
Tiesas prāva pret Rozenbergiem sākās 1951. gadā un, kā jau bija paredzams, beidzās ar apsūdzības atzīšanu – pārim tika piespriests nāvessods uz elektriskā krēsla. Pret šo lēmumu jau tolaik protestēja neliela, bet pietiekami nozīmīga sabiedrības daļa, galvenokārt inteliģence, turklāt ne tikai komunisti, – Alberts Einšteins, Žans Pols Sartrs, Pablo Pikaso, Dešils Hemets, Frīda Kalo, Bertolts Brehts, Žans Kokto un daudzi citi. Pat pāvests Pijs XII pēc nāvessoda piespriešanas vērsās pie tālaika ASV prezidenta Dvaita Eizenhauera ar lūgumu apžēlot Rozenbergus, taču tas netika uzklausīts. Jāpiebilst, ka paši Rozenbergi tiesas prāvas laikā atsaucās uz Konstitūcijas piekto labojumu, kas ļauj neliecināt pret sevi.
Nevērtīgs noziegums
Nāvessoda izpildīšanai pāris tika pārvests uz slaveno Singsingas cietumu, Amerikas rūdītāko noziedznieku mājvietu. Aculiecinieki vēlāk atklāja, ka nabaga Etelai nāvējošais elektriskās strāvas trieciens dots trīs reizes, jo pēc pirmā un otrā mēģinājuma viņas sirds vēl pukstējusi. Galu galā izrādījās, ka viņa tika spīdzināta un sodīta par noziegumu, kura nebija – vēlākas liecinieku liecības skaidri atklāja, ka Etela nav piedalījusies spiegošanā vai bijusi tajā iesaistīta. Viņas vienīgā vaina bija laulība ar Džūljusu Rozenbergu.
Mūsdienās Rozenbergu lietā ir uzpeldējusi pavisam jauna informācija. Mortons Sobels, kurš arī bija apsūdzēts šajā lietā, 2008. gadā atzinās, ka patiešām bijis padomju spiegs. Vienlaikus viņš atklāja, ka Džūljuss Rozenbergs nodevis krieviem ar roku pārzīmētas atombumbas detaļas, kuras bija ieguvis no Deivida Grīnglāsa, piebilstot, ka PSRS pusei šī informācija nepavisam nebija vērtīga un labākajā gadījumā tikai apstiprināja no citiem spiegiem saņemto ziņu patiesumu. Tātad Džūljuss samaksāja ar dzīvību par savu naivo iesaistīšanos politiskajās spēlēs, bet Etela – par to, ka atradās viņam līdzās.
