Ar pašas rokām darināts cimds, kurā ieguldīta mīlestība un izdoma, ir paliekoša vērtība. Tas ir lepnuma un prieka avots gan adītājai, gan saņēmējam.
 | Autores grāmatā ir plaši aprakstījušas par cimdu adīšanu Latvijā, tās bagāto vēsturi. Jau sešu līdz astoņu gadu vecumā meitenes mācījās adīt, lai pūrā būtu vairāki desmiti, pat simti cimdu vairākos rakstos un krāsās, ko dāvināt savas dzīves nozīmīgākajos brīžos. Katram Latvijas novadam senatnē bija savas raksturīgākās krāsas. Kurzemē tā bija balta, pelēka, sarkanā un mēļi zilā, Latgalē – sarkana, dzeltena, zaļa un balta, Vidzemē – balta, pelēka, gaiši brūna vai zaļa krāsa un Zemgalē – zaļā un brūnā toņa variācijas. Grāmata ir bagātināta ar dažādiem krāšņiem cimdu attēliem, kuros var aplūkot daudzveidīgas rakstu variācijas. Kopumā ir aprakstīti 14 cimdu rakstu veidi, to izmantošana. Ir gan attēlotas, gan smalki aprakstītas 10 izplatītākās latviešu zīmes, kuras lieto cimdu adīšanā. |
