Pēc cilvēka vārda mēdz tulkot arī viņa likteni un rakstura īpašības. Bet, ja cilvēks ar savu vārdu īsti nesadzīvo un to jūt arī viņa līdzcilvēki, rodas dažādas iesaukas vai palamas, kas konkrēto cilvēku raksturo precīzāk. Bērnam piedzimstot gan būtiskākais, pēc kā vadās vecāki, dodot vārdu, ir pašu intuīcija un sajūta par to, cik labskanīgs ir izvēlētais vārds. Tātad būtiskākais parasti ir vecāku gaume. Bet, ja intuīcija gaidot mazuli, klusē?
Te vēl daži ieteikumi, kas, iespējams, nedaudz atvieglos piemērotākā vārdiņa meklējumos:
• Der painteresēties, kā izvēlētais vārds skan citās valodās, vai kādā valodā tā tulkojums nav rupjš un nepatīkamas emocijas raisošs.
• Atskaņas latviešu valodā ir arguments, ko jāņem vērā vecākiem, kuri satraucas par to, kā bērns var tikt saukāts. Jānis - bānis, Dainis - spainis, Anna- kanna u.t.t.
• Septiņreiz nomērīt ieteicams vecākiem, kuri prāto bērniem dot seriāla varoņa, slavenības vārdu. Vai pieaudzis bērns būs priecīgs, ja viņu sauks Dolārs vai Brūka?
• Jāmēģina uzrakstīt un izrunāt, kā dažādi vārdi saskan ar uzvārdu, te klasisks un bieži pieminēts vārda/uzvārda salikums ir Stīvs Gulbis, par kuru ikvienam gribas pasmaidīt.
• Ja grūti izvēlēties starp vairākiem vārdiem, bērnam var dot arī divus vai pat vairāk vārdus. Te gan jāizvērtē, vai būsiet gatavi vairākas reizes gadā atzīmēt bērna Vārda dienu.
• Galvenais instruments, kas palīdz Vārda došanā, ir kalendārs. Protams, tas nenozīmē, ka obligāti ir jāiekļaujas kalendāra vārdu listē.
• Folkloristi uzskata, ka latviešiem ir jāizvēlas latviski vārdi, kas ir gadu simtos pārbaudīti un kuru skanējums apveltīts ar īpašu vērtību un noskaņu. Katrai tautai esot jānēsā tās nacionālie vārdi.
•
Vārdu tulki mēdz teikt, ka zēna vārdā vajadzīgs burts "R", tas puisim
piešķirot īpašu spēku un aizsardzību (rūnu rakstā burtam atbilst rūna
Raido, kuras aizgādnis ir Pērkons). Protams, to varam uzskatīt vien par
māņticību.
Ja patīk vārds, kas nav kalendārā
Ja
bērnam izvēlēts vārds, kura nav kalendārā, Vārda dienu var svinēt
22.maijā, kas ir visu kalendārā neierakstīto vārdu diena, taču var
mēģināt panākt vārda iekļaušanu kalendārā. Lai pieteiktu jaunu vārdu
iekļaušanai kalendārā, jāraksta iesniegums Valsts valodas centram.
Iesniegumā brīvā formā jālūdz iespēju iekļaut konkrēto vārdu kalendārā.
Vēlams lūgumu pamatot ar faktiem, no kuriem visbiežāk vērā tiek ņemta
statistika par to, cik cilvēkiem ir šāds vārds, kura pagaidām kalendārā
nav. Par vārda iekļaušanu kalendārā lems speciāla komisija, kas vēlāk
sniegs atbildi par savu lēmumu.
Bet senie latvieši...
Agrāk
vārda došanai tika piešķirta pat lielāka nozīme nekā mūsdienās.
Jaundzimušā vārdu izvēlējās ļoti rūpīgi, neiztiekot arī bez kāda vieda
cilvēka padoma. Savulaik latviešiem to izvēlējās krustvecāki kopā ar
dzimtas zintnieku. Viņš viedi lūkojās jaundzimušā nākotnē un zēnam vārdu
izvēlējās atkarībā no tā, par ko bērnam bija jākļūst - par karotāju,
mednieku, zvejnieku, kāda amata pratēju vai zemes kopēju. Meitenēm bija
jākļūst par labām saimniecēm un saimes pavarda turētājām. Dotajam vārdam
bija jāpalīdz tā nēsātājam visa mūža gājumā. Vēlākos laikos par
tradīciju kļuva dzimtas vārdi, kas gāja cauri daudzām paaudzēm. Tiesa,
ja kāds vārds atnesa sev līdzi traģiskus notikumus un īpaši grūtu dzīves
gājumu, no tā turpmāk mēdza vairīties un to jaundzimušajiem nelika.
Iestiprināmais vārds
Katoļi
un pareizticīgie kristībās bērniem dod arī otro vai trešo vārdu,
tādējādi nododot kristāmo kāda konkrēta svētā aizbildniecībā. Šis vārds
parasti tiek izvēlēts no baznīcas kalendāra un saskaņā ar tradīciju, to
izvēlas krustvecāki. Iestiprināmais vārds visbiežāk netiek publiskots,
tas zināms vien bērna tuvākajiem cilvēkiem un dod bērniņam papildus
aizsardzību.
