Daudz iedzīvotāju vēl dzīvo atmiņās par siltajām vasaras dienām, tādēļ, dodoties ārpus telpām, aizmirst piemēroti apģērbties. Tomēr patlaban iesaku noteikti jau vilkt virsjakas un nēsāt šalles, jo vēsais un drēgnais laiks veicina saaukstēšanos, kuras izplatītākie simptomi ir iesnas, klepus, kakla sāpes un paaugstināta temperatūra.
Šogad, lai slimības mestu līkumu, cilvēki jau laikus rūpējas par savu un ģimenes veselību, iegādājoties dažādus profilaktiskos līdzekļus, piemēram, vitamīnu kompleksus, zivju eļļu, preparātus, kas satur ehināceju un mežrozīšu sīrupu. Farmaceite stāsta, ka stiprināt imunitāti iespējams vairākos veidos, tostarp izvēloties arī dabiskus un homeopātiskus līdzekļus, piemēram, uztura bagātinātājus, zāļu tējas vai vienkārši svaigus augļus un dārzeņus. Profilaktiskos nolūkos var veikt arī dažādas norūdīšanās procedūras, piemēram, gulēt labi izvēdinātā telpā, doties garās pastaigās, iet kontrastdušā (periodiska karsta un auksta ūdens maiņa), mazgājoties norīvēties ar ūdenī samērcētu sūkli, mazgāšanās cimdiņu vai dvieli, kā arī regulāri nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm.
Ja tomēr ir gadījies sasirgt, jāņem vērā saaukstēšanās simptomi un jāizvēlas piemērotākais ārstēšanās veids. Pirms ķerties pie medikamentu lietošanas, farmaceite L.Šace atklāj vairākus veidus, kā ārstēties mājas apstākļos. Piemēram, nosalšanas gadījumā var ieiet karstā vannā, iedzert karstu tēju ar medu vai balzamu vai ar ziedēm, kas satur ēteriskās eļļas, iesmērēt pēdas un uzvilkt zeķes. Ja ir iesnas, skrāpējoša sajūta kaklā un temperatūra, var dzert zāļu tējas, skalot kaklu ar kumelīšu novārījumu. Klepus gadījumā var dzert siltu pienu ar medu vai sodu, sīpolu sulu ar medu, kā arī lietot medus produktus un ķiplokus. Jāņem gan vērā, ka dabas un homeopātiskie līdzekļi ir organismu saudzējošāki un iedarbojas lēnāk, savukārt ķīmiskie preparāti iedarbojas ātrāk, tādēļ jānoskaidro, cik ilgi tos var lietot un vai ilgtermiņā tie var nodarīt kaitējumu veselībai. Lietojot dažādus ķīmiskos preparātus, tāpat vispirms noteikti jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu, kā arī jāiepazīstas ar lietošanas instrukciju.
Patlaban cilvēki aizvien vairāk strādā, viņiem ir vairāk atbildības, pienākumu un stresa, bet mazāk laika atpūsties un rūpēties par veselību. Tādēļ farmaceite iesaka nelielas temperatūras un saaukstēšanās gadījumos dažas dienas palikt mājās un izveseļoties, pirms atkal mesties darbos. Ja trīs dienu laikā, atpūšoties un lietojot ārstniecības līdzekļus, nepaliek labāk, jādodas pie ārsta, lai vienkārša saaukstēšanās nekļūtu par smagāku saslimšanu.
Pirmajiem rudens vīrusiem visvairāk pakļauti ir tie cilvēki, kuriem ir jebkāda veida hroniskas saslimšanas (šādos gadījumos pat vienkāršāko vīrusu var izslimot smagāk nekā parasti), kā arī vecāka gada gājuma cilvēki un bērni. Tādēļ, atsākoties skolas gaitām, vecākiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība bērnu veselības stāvoklim, higiēnas normu ievērošanai, jānodrošina veselīgs un sabalansēts uzturs un jāpārliecinās, vai bērni ģērbjas atbilstoši laika apstākļiem. Turklāt nebūtu ieteicams bērnus pārmērīgi noslogot ar ārpusstundu nodarbībām, jo pārlieku liela fiziskā slodze novājina organismu un līdz ar to arī imūnsistēmu.
