Kad esam jau pusmūžā un mūsu gadu skaitlis sākas ar 40, ir laiks mīlēt sevi un gādāt par labsajūtu, tai skaitā par labu uzturu, kas neapšaubāmi iespaido gan ārējo izskatu, gan ķermeņa fizisko stāvokli, gan veselību kopumā. Ir jau pierasts dzirdēt, ka svarīgi uzturā lietot augļus un dārzeņus, tāpēc šoreiz aplūkosim jaunākos atklājumus par dārzeņiem, kuru bioloģiskais sastāvs palīdz atvairīt dažādas kaites, to skaitā vēzi.
Tomāts – brīnumains dārzenis un oga vienā personā
2009. gadā pasauli pāršalca ziņa, ka turpmāk no tomātiem ražos zāles sirds un asinsvadu veselības profilaksei un ārstēšanai. Britu pētnieki pārliecinoši apstiprināja ilgos un plašos pētījumos, ka tomātā esošajām vielām piemīt ārstnieciskas īpašības. Tomāti satur likopēnu, kas nepārprotami iedarbojas uz šūnu vielmaiņu, īpaši uzlabojot sirds muskuļu šūnu vielmaiņu, tādēļ tomāts ieguva pasaules slavu. Perspektīvā šo vielu izdalīs no tomātiem un ražos labi sagremojamā formā un augstā koncentrācijā, lai lietotu ārstniecībā.
Turklāt turpinās pētījumi par tomātu ietekmi uz vēža šūnu augšanas apturēšanu un tādēļ tomāti tiek atzīti par labu pretvēža līdzekli. Tomāti, kas tiek lietoti kopā ar brokoļiem un olīveļļu, ir labs līdzeklis pret prostatas vēzi. Olīveļļā apcepti tomāti ir iedarbīgi pret kuņģa, zarnu un aizkuņģa dziedzera audzējiem, bet tomāti ar sīpoliem un olīveļļu iedarbojas uz plaušu audzēju šūnām.
Brokoļi – zaļais vīriešu draugs
Kalifornijas Universitātes laboratorija publicējusi datus, ka vīriešiem, kuri lieto 200–300 g brokoļu nedēļā, novēro pārliecinošu prostatas audzēju veidošanās gēna blokādi. Tas izskaidrojams ar augsto sulforafēna saturu brokoļos. Sulforafēnam piemīt augstas antioksidanta īpašības, kas selektīvi iedarbojās ne tikai uz prostatas audiem, bet arī uz plaušu audiem, mazinot plaušu saslimšanas, astmu un alerģiskas parādības. Lai efektīvāk uzņemtu sulforafēnu, iesakām brokoļus tvaicēt pēc iespējas īsāku laiku, bet vēl labāk –lietot tos svaigus. Vislabākie salāti vīriešiem pret prostatas saslimšanām ir svaigi brokoļi (apmēram viena tasīte), sajaukti ar 1/4 tasīti citrona sulas, 1/8 tasīti ķirbju sēklu eļļas un 1/2 tasīti sasmalcināta fetta siera.
Puķkāposti – ieteikums smēķētājiem
Rozvelparkas Universitātes Vēža institūta pētnieciskā laboratorija (ASV) publicējusi ziņu, ka smēķētāji, kuri uzturā lieto 200–400 g puķkāpostu nedēļā, uz pusi mazāk saslimst ar vēzi nekā tie, kas puķkāpostus vispār neēd. Pagaidām neviens cits auglis vai dārzenis nav uzrādījis līdzīgu efektu. Pētnieki domā, ka tie ir izotiocianāti, kas iedarbojas uz nikotīna radītajām vēža šūnām un neitralizē tās, līdz ar to aptur to augšanu un neļauj tām pārņemt plaušu audus. Puķkāpostus var pagatavot kā biezeni, aizvietojot kartupeļu biezeni ikdienā. Puķkāpostus sautē pienā, saberž biezputrā, pievienojot ķiplokus, sviestu, jūras sāļi un pētersīļus pēc garšas.
Kāpostgalva – palīgs prātam
Kornela Universitātes pētnieki (ASV) atklājuši, ka sarkanie kāposti
satur fitofermentus, kas iedarbojas uz galvas smadzeņu neironiem, kas
veido amiloīdu proteīna trombus smadzenēs, kas izraisa Alcheimera
slimību. Parastie galviņkāposti satur fitoproteīnus, kas bloķē vēža
šūnas, sevišķi iedarbojoties uz kuņģa un taisnās zarnas audzējiem.
Ieteicams
lietot svaigus kāpostus salātos, pievienojot sezama eļļu, olīveļļu,
riekstus, sezama sēklas un svaigus lokus. Arī svaigi sālīti kāposti
saglabā savas īpašības.
Briseles kāposti – imunitātes stiprinātāji
Vairāku Eiropas Vēža pētniecības centru dati apstiprina, ka Briseles kāposti satur glukosinolātus, kas pasargā cilvēka DNS no izmaiņām, kas veicina vēža rašanos organismā. Plaši pētījumi liecina, ka cilvēki, kas lieto uzturā Briseles kāpostus, piedzīvo DNS izmaiņas līdz 40 % retāk nekā tie, kas tos pilnībā izslēdz no ēdienkartes. Glukosinolāti stiprina cilvēka imūsistēmu, tādējādi samazinot saslimšanas un vienlaikus iedarbojoties uz DNS kā aizsargfaktors, kas pasargā no vēža veidošanās. Ieteicams vārīt vai sautēt Briseles kāpostus pēc iespējas mazākā ūdens daudzumā, lai maksimāli saglabātu glukosinolātus. Sautējiet Briseles kāpostus mazā ūdens daudzumā apmēram trīs minūtes, tad uzrīvējiet tiem muskatriekstu un pievienojiet olīveļļu vai sviestu!
Redīsi – gan Latvijas, gan Japānas
Redīsi ir dažādi pēc formas un garšas – parastie sarkanie un baltie redīsi, mārrutki un vasabi – Japāņu redīsi.
Japāņu pētnieki ilgstoši ēdināja laboratorijas pelītes ar vasabi redīsu dīgstiem un sēklām un konstatēja, ka šī ēdienkartes sastāvdaļa nešaubīgi samazināja dzīvnieciņu saslimšanas biežumu un smagumu ar cukura diabētu. Tas noveda pie domas, ka redīsi palīdz regulēt cukura daudzumu asinīs. Savukārt Ohaio Universitātes laboratorija (ASV) konstatēja, ka sarkanie redīsi palēnina vēža šūnu augšanu līdz pat 80 %.
Savukārt angļu pētnieki atklāja, ka mārrutki ļoti labi iedarbojas
uz deguna saslimšanām, labi attīra deguna blakusdobumus un mazina
alerģiskās un parastās iesnas.
Uzturā var lietot svaigus redīsus
jelkādos salātos, bet vasabi Latvijā pieejami tikai konservēti, tos
lieto pie suši, bet tie labi sader arī ar zivīm un gaļu – gluži tāpat kā
mārrutki. Un kā lietot mārrutkus – to taču zina visi!
Turmeriks jeb kurkuma – dzeltenais brīnumdaris
Turmeriks – Austrumu garšviela, kuras pamatā tāpat kā karijam ir kurkuma, kļuvis pasaulē īpaši populārs pirms gada. Leģendas par šo garšvielu zināmas jau sen – tas ir brīnumlīdzeklis pret novecošanos, locītavu slimībām, plānprātību un arī kuņģa un zarnu vēzi. Pirms gada vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas pētniecības laboratorijas vienlaikus nāca klajā ar neatkarīgiem paziņojumiem, ka baumas par turmerika brīnumainajām īpašībām ir… pamatotas. Lai saglabātu veselību un prātu, ik dienas vajadzētu lietot 1/4 tējkarotes turmerika, ko var pievienot gan rīsiem, gan, vārot dārzeņus ūdenī, gan jogurtam, gan jebkurai zupai, gan salātu mērcei, kas uzlabos ēdiena garšu un – pats galvenais – tavu veselību!
