Viņš klāstīja, ka atkritumu poligonā šogad plānots sākt tomātu audzēšanu. Šāda ideja radusies, jo elektrības ražošanas blakusprodukts - siltums - paliekot pāri. «Tā kā «Getliņu» viena no pamatnodarbēm ir elektrības ražošana, tad, elektrību nododot tīklā, respektīvi pārdodot «Latvenergo», blakusprodukts ir siltums,» pavēstīja Stirāns un paskaidroja, ka liela daļa siltuma aiziet pašu «Getliņu» vajadzībām - attīrīšanas iekārtām, māju apkurināšanai utt.
«Bet ir arī siltums, kurš paliek pāri,» norādīja valdes priekšsēdētājs un informēja, ka «mēs vairākus variantus izskatījām, bet viens no efektīvākajiem ir siltumnīcas, kur attiecīgi blakus produktu izmantojam kāda jauna produkta ražošanā. Nu šis jaunais produkts būs puķes un tomāti».
Vadītājs nevarēja pateikt, kādas puķu un tomātu šķirnes paredzēts audzēt. «Man svarīgi tīri matemātiski aprēķini, jo kādi 30% vai pat 50% no pašizmaksas, audzējot siltumnīcā dārzeņus, ir siltums un, tā kā siltums mums ir blakusprodukts, tad varēsim būt konkurētspējīgi ar citām saimniecībām, kas nodarbojas ar šo produktu audzēšanu,» sacīja Stirāns.
Tomātu audzēšana izvēlēta pēc ekonomiskā aprēķina. «Tas ir tīri ekonomiskais aprēķins. Ja būs izdevīgi audzēt gurķus, audzēsim tos,» atzina valdes priekšsēdētājs un informēja, ka, pēc speciālistu teiktā, poligonā varētu audzēt pat garneles, jo arī to audzēšanai nepieciešams siltums. «Sākumā mēģināsim ar tomātiem, bet, ja būs kāda kultūra, kas pierādīs, ka ir ekonomiski izdevīgāka, tad audzēsim to,» klāstīja «Getliņi Eko» pārstāvis un uzsvēra, ka «nav problēmu - to, ko pirks, to arī audzēsim».
«Getliņos» izaudzētos tomātus paredzēts lielākoties realizēt Latvijā. «Būtībā kā mērķauditorija ir Latvijas vietējais tirgus, bet, ja kādam būs pretenzijas pret brendu «Getliņi», tad mēģināsim tirgot arī citās Eiropas valstīs,» teica Stirāns un norādīja, ka arī puķes paredzēts tirgot. «Skaistumam jau tās neaudzēsim,» sacīja poligona vadītājs.
Pirmajā siltumnīcu kārtā tomāti tiks audzēti 3,5 tūkstošos kvadrātmetru. «Orientējošā tomātu ražība ir 50-70 kilogrami no kvadrātmetra,» pastāstīja valdes priekšsēdētājs.
Siltumnīcu būve jau ir sākta, taču vēl Iepirkumu uzraudzības birojā ir izsludināts konkurss par tomātu sēklu, kuram var pieteikties līdz 14.martam, siltumnīcas augu apkopšanas iekārtu iegādi, kuram jāpiesakās līdz 8.aprīlim, un kompaktēšanas tehnoloģisko iekārtu, mobilo laistāmo iekārtu un konteineru pārvadāšanas iekārtu iegādi, kuram jāpiesakās līdz 2.maijam.
Stirāns informēja, ka piektdien jaunās siltumnīcas svinēs spāru svētkus, bet jau 1.jūlijā siltumnīcas varētu pilnībā sākt darbu. «Būtībā pašlaik būvējam pirmo kārtu, bet visas tehnoloģijas, kas ir domātas laistīšanai, vēdināšanai, apgaismei, viss būs ielikts jau pirmajā kārtā ar perspektīvu, ka mēs pēc tam piebūvējam klāt tikai siltumnīcas daļu,» pavēstīja valdes priekšsēdētājs.
«Šī ziema bija diezgan neērta būvniekiem - bija divas tehnoloģiskās pauzes - viena bija sakarā ar lielajiem sniegiem, bet otra saistībā ar lielajiem mīnusiem,» pastāstīja Stirāns un uzsvēra, ka montāžas darbi tik sliktos laika apstākļos nav veicami.
Pagaidām projekta izmaksas nav līdz galam aprēķinātas. Poligona pārstāvis sacīja, ka saistībā ar šo projektu tiek aizbērti arī atsevišķi dīķi, līdz ar to projekta izmaksas veido daudz dažādas sadaļas, kas kopā vēl nav saskaitītas.
Saistībā ar jauno projektu tiks pieņemti darbā trīs līdz pieci cilvēki. «Siltumnīcas būs maksimāli automatizētas, lai nevajadzētu lieku roku darbaspēku,» paskaidroja valdes priekšsēdētājs.
Jau vēstīts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Rīgas atkritumu poligona «Getliņi» apsaimniekotājs «Getliņi Eko» janvārī parakstīja līgumu par infrastruktūras modernizāciju, lai būtiski uzlabotu atkritumu apglabāšanu un apstrādi cilvēkiem un videi drošā veidā.
Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projektā «Papildu infrastruktūras izveide sadzīves atkritumu poligonā «Getliņi"», un projekta kopējās izmaksas ir 4,28 miljoni latu, no tām 2,69 miljonus latu finansē Kohēzijas fonds, bet atlikušo daļu sedz finansējuma saņēmējs - «Getliņi Eko».
«Getliņi Eko» nodarbojas ar Baltijas lielākā atkritumu poligona «Getliņi» apsaimniekošanu Rīgas rajona Stopiņu novadā. «Getliņi Eko» dibināti 1997.gadā, uzņēmuma lielākais īpašnieks ir Rīgas dome.
2009.gadā «Getliņi Eko» strādāja ar 6,372 miljonu latu apgrozījumu, kas ir par 5,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 28% un bija 1,433 miljoni latu.
