Reparācijas Vācijai uzlika 1919.gadā noslēgtais Versaļas līgums, saskaņā ar kuru tai jāatlīdzina karā izpostītajām Beļģijai un Francijai nodarītie zaudējumi, kā arī daļa sabiedroto militārie izdevumu.
Sākotnēji tika noteikta 226 miljardus reihsmarku liela summa, kas vēlāk tika samazināta līdz 132 miljardiem. Tolaik šī summa atbilda 22 miljardiem sterliņu mārciņu. Parādu būtu izdevies dzēst daudz ātrāk, ja vien pie varas nonākušais Ādolfs Hitlers nebūtu atteicies turpināt maksājumus.
Lielākā daļa naudas tiek novirzīta privātpersonām, pensiju fondiem un speciālas obligācijas turošām kompānijām.
Kā vēsta Vācijas avīze «Bild», Vācija seno parādu varēja dzēst arī ātrāk, taču saskaņā ar 1953.gada Londonas līgumu tai kā Otrajā pasaules karā daļu teritorijas zaudējušai valstij tika atļauts atlikt maksājumus par procentiem līdz valsts atkalapvienošanai. Rezultātā maksājumi tika atsākti 1990.gada 3.oktobrī un līdz šim turpinājās. Tagad atlicis pēdējais maksājums - 59,5 miljoni mārciņu.
Saskaņā ar Versaļas līgumu Vācija zaudēja virkni teritoriju un tika atzīta par vainīgu «par visiem zaudējumiem, kurus cieta sabiedrotie un apvienotās valdības un to pilsoņi kara rezultātā, kuru tām uzspieda Vācijas un tās sabiedroto uzbrukums».
Kopumā Pirmā pasaules kara kauju laukos krita aptuveni 10 miljoni vīru, bet 20 miljoni guva ievainojumus. Vācija karā zaudēja 1,9 miljonus cilvēku, Krievija - 1,7 miljonus, Francija - 1,4 miljonus, Austroungārija - miljonu, bet Lielbritānija - 700 000.
