PSRS laikos (tāpat kā gandrīz visā ASV pastāvēšanas vēsturē) bija slimīga tendence garus, sarežģītus jēdzienus noreducēt uz īsiem, visiem saprotamiem vārdiem, tādēļ ikvienam cilvēkam bija skaidrs, kas ir kolhozs, kamazs vai genseks.
Tikai nesen Maskavas dzimtsarakstu birojs sācis analizēt vecos arhīvus, tādēļ Krievijas prese izcēlusi atsevišķus vārdiņus, ko vecāki ielikuši savām atvasēm, kā arī piedāvā to izcelsmes skaidrojumu. Lūk, daži piemēri:
Пофистал (Победитель фашизма Иосиф Сталин), Кукуцаполь (Кукуруза царица полей), Дисизара (Дитя, смело иди за революцией), Лакшмивара (Лагерь Шмидта в Арктике), Мюда (Международный юношеский день), Желдора (Железная дорога), Пятвчет (Пятилетку в четыре года), Даздрасмыгда (Да здравствует смычка города и деревни), Урювкос (Ура, Юра в космосе), Перкосрак (Первая космическая ракета).
Skaistā tradīcija turpinās arī demokrātiskajā Krievijā, un jomas eksperti apkopojuši savdabību topu ar neparastākajiem vārdiem, vien brīdinot, ka akcenti ir nedaudz novirzīti un jauno vecāku fantāzijas lidojums skaidrojams ar citiem sociālkulturālajiem aspektiem.
Starp puisēnu vārdiem lielāko ievērību izpelnījušies Эдем, Салат-Латук, Авиадиспетчер, Кит, Дельфин, Еремий-Покровитель un Огнеслав, tomēr topa pirmajā vietā ierindots puisēns, kuram vismaz līdz 16 gadu vecumam būs jādzīvo ar vārdiņu Лука-Счастье Саммерсет Оушен.
Savukārt meitenīšu vidū kā oriģinālākie atzīti vārdi Лазанья, Жужа, Миллианера, Виагра, Главиктория, bet pirmajā vietā ierindota tikai krieviem vien saprotama idioma Алеша-Каприна.
