Tie, kuriem ir savs dārzs, vislabāk jūt, ka rudens ir gadalaiks, kurš reizē dod un ņem: dod savas veltes, bet atņem gaišās diennakts stundas, līdz ar to arvien mazāk var pagūt dārzā izdarīt, kad jau tumsa klāt. Nu tad pārcelsimies uz virtuvi, iekurināsim cepeškrāsni un izcepsim kādu patiesi gardu ābolkūku.
Ābols nav tikai auglis vien. Tas ir arī simbols. Aizliegtais auglis, kura nogaršošana Ievai un Ādamam beidzās ar padzīšanu no paradīzes. Strīda ābols, ar kura palīdzību sengrieķu strīdu dieviete Erīda sanaidoja Hēru, Atēnu un Afrodīti – cilvēkiem tas esot izvērties par Trojas karu. Ja sengrieķu puisis meitenei pasviedis ābolu, tas esot bijis jāsaprot kā bildinājums. Ābolu noķerot, viņa paudusi savu piekrišanu, bet ļaujot tam nokrist – atraidījumu. Īru meitenes izmantojušas ābolu, lai izzīlētu, ar kādu burtu sāksies nākamā vīra vārds: ābols jānomizo vienā paņēmienā, neļaujot mizai saplīst, tad miza jāmet pār plecu. Kādu burtu tā krītot izveidos, tas arī būs īstais. Arī mūsu senči Ziemassvētku vakarā reizēm esot zīlējuši nākotni, sviežot pār plecu sauju kaltētu ābolu mizu un tad kopīgi prātojot, kādu attēlu vai uzrakstu mizas izveidojušas un ko tas varētu nozīmēt. Savukārt dāņiem bijis ticējums, ka ābols vīst un sačokurojas, ja to paņem rokā laulības pārkāpējs.
Pasaulē ir aptuveni 7500 ābeļu šķirņu. Nosacīti visu šķirņu ābolus dala trīs grupās: deserta āboli, virtuves āboli un sidra āboli. Pirmie domāti svaigam patēriņam, otrie – dažādu ēdienu, tai skaitā arī ābolkūku, gatavošanai; trešie ir pārāk sūri ēšanai, toties sidram tie piešķir vēlamo garšu.
Mums, latviešiem, nav neviena galvenā ābolkūku veida. Dažām tautām tādi ir. Franču ābolkūka par savu izgudrošanu varot pateikties nejaušam misēklim, kas 1889. gadā virtuvē sanācis kādai viesnīcas īpašniecei Stefānijai Tatēnai. Būdama nogurusi, viņa zaudējusi modrību un tāpēc pannā uz plīts pārcepusi ābolus ar sviestu un cukuru, ko gatavojusies likt uz kūkas. Cukurs jau sācis brūnēt. Lai kļūmi novērstu, viņa ātri gāzusi masai virsū mīklu un tāpat ar visu pannu iešāvusi cepeškrāsnī. Cits nostāsts vēsta, ka saimniece aiz pārskatīšanās ielikusi pannu krāsnī otrādi. Lai nu kā, bet, izņemta no pannas un apvērsta, kūka ar karamelizētajiem augļiem izrādījusies ļoti garda.
Savukārt ābolu strūdele esot izgudrota Austrijā, lai gan strūdeles ar dažādiem pildījumiem par savu tradicionālo ēdienu uzskata daudzas tautas. Mīkla strūdelei var būt diezgan trekna, jo miltiem pievieno sviestu un krējumu, toties tā ir ļoti plāna – ja strūdeles mīklu izveltnē uz rūtaina dvielīša, tad rūtiņām ir jāspīd cauri. Pildījumam izmanto plāni sagrieztus ābolus, kas pārlieti ar citronu sulu, pievienojot rumā izmērcētas rozīnes, kapātas mandeles, skābu krējumu, cukuru, kanēli. Vīnes strūdele tiek atzīta par īpaši izsmalcinātu. Stāsta, ka vīnietei, kura neprot tādu gatavot, esot visai sliktas izredzes tikt pie laba vīra. Par amerikāņu nacionālo ēdienu jau aptuveni kopš 18. gadsimta tiek uzskatīts ābolu pīrāgs. II pasaules karā aizejot, amerikāņu kareivji sacījuši, ka dodas cīņā «par mammu un ābolu pīrāgu». Arī mēs labprāt ēdam ābolmaizes un ābolkūkas. Starp abiem šiem veidiem palaikam grūti novilkt robežu, tomēr ābolmaize parasti ir rauga mīklas izstrādājums, bet ābolkūka cepta no kārtainās vai biskvīta mīklas.
NODERĪGI
• Konditorejas izstrādājumiem vispiemērotākie ir kraukšķīgi, skābeni, aromātiski, vienāda lieluma āboli ar skaistu simetrisku formu.
Nav vēlams ņemt pārgatavus vai pārlieku sulīgus ābolus, lai šķēlītes cepoties neizjuktu un mīkla neizmirktu.
• Ābolus kūkām var arī nemizot, jo sevišķi tad, ja miziņa ir gluda un skaisti sarkana – tādas ābolu šķēlītes uz gatavām kūkām izskatās labāk.
• Vienkāršāks kūkas pagatavošanas veids ir salikt ābolu šķēlītes uz izveltnētas mīklas kārtas, uzkaisīt cukuru, kanēli un pārlikt ar otru mīklas kārtu.
• No kārtainās mīklas iznāk īpaši kraukšķīgas ābolkūkas. Darba atvieglošanai var iegādāties gatavas saldētas kārtainās mīklas plāksnes.
• Parasti kārtainās ābolkūkas cep slēgtas, ar pildījumu vidū. Populārs variants ir arī āboli kārtainajā mīklā: izveltnētā mīklas kvadrātiņa vidū liek ābola gabalu, stūrīšus uzloka uz augšu tā, lai ābols daļēji paliktu atsegts.
• Kūku pildījumam domātos ābolus var uzmanīgi apcept uz pannas sviestā, pievienojot cukuru un garšvielas. Ja āboli ir sulīgi, masai var piejaukt arī nedaudz izšķīdinātu kartupeļu miltu, tad pildījums cepoties neiztek.
Kārtainā ābolkūka
• Sastāvdaļas. Mīklai: divas glāzes miltu, 250 g margarīna, divas olas, nedaudz sāls, divas ēdamkarotes piena. Pildījumam: 300 g ābolu, – glāzes cukura, nedaudz kanēļa. Pārziešanai – viena ola.
• Pagatavošana. Margarīnu mīca ar karoti un maisa, līdz tas kļūst plastisks. Pienam pievieno sāli, to pieliek miltiem un margarīnam,
3–5 minūšu laikā samīca viendabīgu mīklu. No tās izveido ķieģelīti, liek uz samiltota mīklas dēļa, izveltnē centimetru biezā plāksnē,
pārloka četrās kārtās, izveltnē un pārloka atkārtoti. Nogriež vienu trešdaļu un atliek malā, pārējo mīklu izveltnē uz plāts, sadursta
ar dakšiņu, liek cepeškrāsnī, kas iesildīta līdz 230 grādiem, cep 15–20 minūtes. Izvelk no krāsns, pārliek ar sagrieztiem āboliem, pārkaisa ar cukuru un kanēli, pārklāj ar izveltnētu atlikušo mīklu, pārziež ar sakultu olu, cep vēl 25–30 minūtes, kamēr kūka gatava.
Ābolu strūdele
• Sastāvdaļas. Mīklai: divas glāzes miltu, divas olas, 50 g sviesta, ceturtdaļglāze ūdens, divas ēdamkarotes cukura, šķipsniņa sāls.
Pildījumam: 500 g ābolu, divas ēdamkarotes cukura, pusglāze rīvmaizes, 20 g sviesta, pustējkarote kanēļa; viena ola pārziešanai.
• Pagatavošana. Olas saputo ar cukuru un sāli, pievieno ūdeni un maisa, līdz sāls un cukurs izšķīst. Miltus izsijā uz mīklas dēļa,
kaudzītes vidū veido iedobi, tajā liek mīkstu sviestu un sagatavoto olu masu, samīca viendabīgu mīklu, atstāj uz pusstundu nobriest. Izveltnē ļoti plāni (1 mm), liek uz tīras salvetes, pārziež ar sviestu, pārliek ar sīki sagrieztiem āboliem, uzkaisa cukuru, kanēli un rīvmaizi, ar salveti saritina veltni, liek uz ietaukotas plāts ar savienojuma vietu uz leju, pārziež ar sakultu olu, mazliet sadursta ar nazi, cep aptuveni pusstundu 200–220 grādos.
Ulmaņlaiku ābolkūka
• Sastāvdaļas. 200 g sviesta, 200 g cukura, 400 g miltu, sešas olas, 6–10 ēdamkarotes skābā krējuma, viena paciņa cepamā pulvera.
Pildījumam: viens kilograms ābolu, cukurs pārkaisīšanai.
• Pagatavošana. Ābolus sagriež plānās šķēlītēs, pārkaisa ar cukuru un atstāj iecukuroties. Mīklai sviestu puto ar cukuru, pa vienam pievienojot olu dzeltenumus. Kad saputots, pieliek miltus ar cepamo pulveri, iecilā stingrās putās saputotus olu baltumus. Sagatavotā tortes veidnē liek mīklu, tajā dziļi sasprauž iecukurotos ābolus. Liek iesildītā cepeškrāsnī, cep mērenā siltumā 30–40 minūtes. No āboliem pārpalikušo sīrupu pārlej gatavai kūkai.
