Jūras spēku rīcībā kuģis nonāks aprīlī. ĀM uzsver, ka šis būs pirmais SWAT (Small Water Area Twin Hull) tipa militārais kuģis ne vien Eiropā, bet arī pasaulē, un pirmais no pieciem jaunajiem Latvijas jūras spēku patruļkuģiem, par kuru būvi ministrija 2007.gada decembrī noslēdza līgumu ar RKB.
Patruļkuģi "Skrunda" sāka būvēt 2009.gada septembrī, un pēc pārbaudēm – izmēģinājumiem pie piestātnes un gaitā, parametru mērījumiem un citā – jaunais kuģis ir gatavs ceļam uz Rīgu.
Visi pieci jaunie kuģi tiks izmantoti ne tikai militārām vajadzībām, bet arī civiliem mērķiem – cilvēku meklēšanai un glābšanai jūrā. Divkorpusu patruļkuģi veiks patrulēšanas un glābšanas darbus, tos varēs aprīkot arī ar naftas savākšanas, mīnu meklēšanas un iznīcināšanas iekārtām, tādējādi apgūstot jaunas valsts aizsardzībai un starptautiskajai drošībai nepieciešamas spējas.
Patruļkuģiem jau ir doti vārdi – "Skrunda", "Cēsis", "Viesīte", "Jelgava" un "Rēzekne", kas ir nozīmīgākās Brīvības cīņu norises vietas Latvijas vēsturiskajos reģionos. Pašlaik ir uzsākta triju jauno patruļkuģu būve, un vienu no tiem - "Viesīti" – būvē Latvijā, Rīgas kuģu būvētavā.
Jau vēstīts, ka pērn marta sākumā valdība konceptuāli vienojās, ka RKB pasūtītie pieci militārie patruļkuģi armijas rīcībā nonāks vēlāk nekā plānots, kā arī uzssāka sarunas ar RKB par kuģu būves izmaksu samazināšanu.
Iepriekš bija arī plānots, ka pēdējais kuģis armijas rīcībā nonāks 2012.gada augustā, tagad tam vajadzētu notikt 2014.gada februārī. RKB esot nākusi pretī valstij, mainot līguma nosacījumus, lai maksimāli atvieglotu valsts budžetu, jo arī Rīgas kuģu būvētava saņemot prasības no apakšuzņēmējiem, kuri ir nemierā, ja mainās līguma nosacījumi. Savukārt armija atteicās no atsevišķām specifiskām iekārtām, tādejādi samazinot kuģu izmaksas par "vairākiem simtiem tūkstošu latu", iepriekš informēja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.
"Delfi" arhīvs liecina, ka par plānu būvēt piecus patruļkuģus krasta apsardzes vajadzībām Jūras spēki paziņoja 2007.gada rudenī. Tolaik tika plānots, ka kuģiem jābūt gataviem 2010.gada beigās.
AM tolaik, atsaucoties uz tirgus izpēti, vēstīja, ka RKB ir vienīgais Latvijas uzņēmums, kurš var veikt šādu kuģu būvi, turklāt tam esot nepieciešamās iekārtas un aprīkojums. Uzņēmuma spēju būvēt vajadzīgos kuģus esot apliecinājuši arī Nīderlandes Jūras spēku Kara kuģu arhitektūras un inženiertehniskā departamenta pārstāvji.
Piecu Jūras spēku vajadzībām plānoto kuģu būves izmaksas sākotnēji tika lēstas līdz 15 miljoniem eiro (9,9 miljoniem latu) trīs līdz četru gadu laikā, taču vēlāk tika noslēgts līgums 38 miljonu latu apmērā. RKB jau saņēmusi pusi no līguma summas – 19 miljonus latu.
