Pēc Aksenova teiktā, aviokatastrofas, kurā bojā gāja pirmais kosmonauts, iemesls bijis negaidīta iekļūšana spēcīgā mākoņainības zonā. Lidotājs apgalvo, ka šo versiju viņam, drīz pēc Gagarina bojaejas, izstāstījis aviokatastrofas iemeslu izmeklēšanas valsts komisijas loceklis Sergejs Anohins. Šī komisija tā arī nenosauca vienozīmīgu katastrofas iemeslu, bet tās ziņojums palika slepens.
Aviokatastrofas dienā 1968. gada 27. martā Aksenovs kopā ar Juriju Gagarinu izgāja medicīniskās pārbaudes, taču lidoja ar citu lidmašīnu. Pēc viņa teiktā, tajā diena makoņainības augšēja robeža atradās 4000 , bet apakšējā - 600 metru augstumā.
Jurijs Gagarins un Aleksejs Seregins, kuri vadīja lidmašīnu MiG-15, beidza pildīt lidojuma uzdevumu virs makoņu slāņa un uzsāka intensīvi samazināt augstumu, pie kam, mākoņainības dēļ viņi nevarēja orientēties pēc mērierīcēm. Izejot no šīs zonas, lidmašīna virzījās pret zemi ar ātrumu 700 kilometri stundā, kas nedeva iespēju laicīgi pārtraukt pikēšanu.
Iepriekš intervijās un memuāros Jurija Gagarina laikabiedri jau bija pieminējusi, ka viens no avārijas iemesliem bijusi sarežģītie laika apstākļi, kurus apkalpe nav pienācīgi novērtējusi. 2010. gada janvārī presē parādījās bijušā lidotāja Igora Kuzņecova un specialistu grupas versija, kurā tika paziņots, ka par avārijas iemeslu bijusi panikas lēkme, kuru izjuta Gagarins pēc tam, kad athermatizējās MiG-15 kabīne.
Pēc pirmā lidojuma kosmosā 1961. gada 12. aprīlī, Jurijs Gagarins ieguva pasaules slavu. Viņš strādāja Kosmonautu sagatavošanas centra un zināmu laiku viņam nebija lidojumu prakses, taču vēlāk Gagarins nolēma atjaunot kvalifikāciju un ķērās pie treniņu lidojumiem instruktora Alekseja Seregina vadība.
