Pietrūkstot pētījumu un pamatojuma, kas tiešām apstiprinātu multivitamīnu izslavēto iedarbību. Savukārt, lai pietiekami uzņemtu dabiskās bioloģiski aktīvās vielas, bez kurām organisms nespēj pilnvērtīgi funkcionēt, bieži pietrūkst laika un vēlēšanās. Galu galā – ticības, konsekventas domāšanas un rīcības veselīga dzīvesveida virzienā.
Konkrēts vitamīns attiecīgai problēmai
«Daži pēdējie pētījumi, kas gan nebija par vitamīniem, bet ehināciju, kas skaitās izcils imunitātes veidotājs, arī diemžēl neapstiprināja, ka grupa, kas lieto šo augu saturošos preparātus, slimotu mazāk. Savā praksē pie līdzīgiem secinājumiem esmu nonākusi jau diezgan sen – vērojot bērnus, kas lieto ķīmiski sintezētos vitamīnus un kas tos nedzer, slimošanas biežums praktiski nemainās. Gribu pat izdarīt pārdrošus secinājumus, ka sintezēto vitamīnu lietotāji slimo biežāk,» novērojusi I.Koškina. Ģimenes ārste gan precizē, ka iestājas pret tabletītēm, kuras satur veselu sarakstu dažādu vitamīnu. Nereti gadās, ka tiešām jāņem talkā kāda konkrēta bioloģiski aktīva viela, lai novērstu attiecīgas, piemēram, ādas vai gļotādas, problēmas. «Tad izrakstu nevis kompleksu, bet vienu divus vitamīnus, kas šajā gadījumā nepieciešami un arī nostrādā. Taču kāds būtu pamatojums sacīt: «Jūs bieži klepojat vai nāk ziema, tāpēc stiprināsim imunitāti, dzerot vienu ripiņu katru dienu»?» retoriski jautā Ilva Koškina.
«Es arī neatbalstu C vitamīna profilaktisku lietošanu mazās devās katru dienu. Neredzu tam pamatojumu! To izrakstu tikai tad, ja cilvēks ir saaukstējies. Ļoti lielās devās dažas dienas, lai organisms varētu saņemties!»
Pats klepus nav jāārstē
Ķīmiski sintezētajiem vitamīniem, arī klepus sīrupiem veiksmīgas pārdošanas nolūkos parasti piemīt vēl kāda nelaime, kas īpaši bērniem var izraisīt izsitumus un alerģiju klāt pie tā, ka tie praktiski neārstē. «Vienai grupai vecāku es tiešām rakstu šos pretklepus sīrupus, bet lielākoties tāpēc, ka viņi nav gatavi gaidīt divas nedēļas, neko nedarot. Cilvēkam gluži loģiski šķiet, ka klepus ir jāārstē. Nē, jāārstē ir tā izraisītās vainas, piemēram, bronhīts un pneimonija, bet klepus ir vien jākontrolē, lai tas neaizietu dziļāk. Klepus ir aizsargmehānisms, kas dabū uz āru baktērijas, vīrusus, putekļus un svešķermeņus. Protams, sausais, mokošais klepus ir jānoņem, jo tas novārdzina. Citādi bērns drīkst lēkāt pa gultu, mest kūleņus un skriet, jo viņam ir jāizklepojas. Tā ir kļūda ielikt viņu gultā un nedēļu nelaist no tās laukā!» pārliecināta ģimenes ārste, mudinot vecākus nemesties tūlītējā cīņā ar zālēm, lai mazajam nosistu temperatūru, kas nepārsniedz 38,5 grādus, vai ar pilieniem likvidētu saaukstēšanās iesnas, ja tās katastrofāli nav apgrūtinājušas elpošanu.
Veselīgāk un saudzējošāk šādos gadījumos būtu ņemt talkā zāļu tējas un kompreses un ļaut pašam organismam uzveikt «nelūgtos viesus», kas vienlaikus stiprina arī imunitāti.
Trūkst dārzeņu un svaiga gaisa
«Alternatīva ķīmiski sintezētajiem vitamīniem, protams, pastāv, bet to īstenot ir sarežģītāk nekā iedzert ripiņu,» turpina I.Koškina. Ārste norāda, ka šī alternatīva ir svaigi augļi un īpaši dārzeņi, ko gan bērni parasti uzturā lieto nelabprāt. «Tas veidojas ģimenē – ja no gada, pusotra vecuma tā ir norma, ka mazajam jāēd dārzeņi, un arī vecāki tos lieto, bērns tos ēdīs. Saldumu vietā uz galda katru dienu būtu jābūt kam graužamam no dārzeņiem. Ļoti reti bērns prasīs pats. Mūsu mājās, piemēram, ir nosacījums – ja negribas, gaļu vai kartupeli, var neēst, bet vienu divas karotes svaigu dārzeņu jānotiesā. Un vitamīnu pietiek,» stāsta ģimenes ārste.
Tomēr ar svaigiem augļiem un dārzeņiem vien nav gana, lai stiprinātu imunitāti. «Pēdējā laikā ļoti liela problēma ir aktivitāšu un svaiga gaisa trūkums. Ne tikai bērniem, kas spiesti visu dienu pavadīt skolā vai bērnudārzā, bet arī pieaugušajiem. Vienmēr jau var pateikt, ka nevajag iet ārā, jo saslapināsi kājas un būsi slims. Bet neiesi laukā - un arī būsi slims!» norāda I.Koškina, aicinot pilnvērtīgi izmantot ziemas priekus un biežāk staigāt kājām. Ja vēl ir saskaņa ar sevi un labvēlīgs mikroklimats ģimenē, slimībām un kaitēm nebūs viegli caursist imunitātes celto aizsargsienu.
Daži vitamīni
A vitamīns – nodrošina redzes procesus, regulē audu augšanu. Sastopams gaļā, aknās, zivīs, olās, pienā un sierā.
Beta karotīns – sargā organismu no agresīviem skābekļa savienojumiem. Ir visos dzeltenajos, sarkanajos, oranžajos dārzeņos un augļos, tumšzaļos augos un pākšaugos.
C vitamīns – stiprai un noturīgai veselībai. Sastopams gandrīz visos dārzeņos un augļos. Īpaši kartupeļos, citrusaugos, smiltsērkšķos, upenēs, kivi, zemenēs, paprikā, brokoļos, kāpostos un lapu salātos.
D vitamīns – stipriem kauliem un veseliem zobiem. Ir aknās, zivīs, olās, sviestā, margarīnā, avokado, sierā un sēnēs.
E vitamīns – galvenais šūnu aizsargātājs pret oksidāciju. Gādā par pareizu vielmaiņu, sekmē audu augšanu un sarkano asinsķermenīšu veidošanos. Sastopams augu eļļās, treknās zivīs, garnelēs, riekstos, gaļā, pienā, olās, dārzeņos un pilngraudu produktos.
K vitamīns – svarīgs asins recēšanas veicinātājs, gādā par minerālu pareizu vielmaiņu kaulos. Sastopams zaļajos dārzeņos, puķkāpostos, skābētos kāpostos, gaļā, aknās, augu eļļā, pilngraudu produktos.
Viedoklis
Inta Jaunalksne, Klīniskā imunoloģijas centra vadītāja
Vislabākie vitamīni ir dabisks un pareizs uzturs. Bet vai vienmēr to iespējams nodrošināt? Ja organismā vitamīnu nepietiek, samazinās pretestība infekcijām, rodas mazasinība, slikti dzīst brūces, raksturīgs vispārējs nogurums un nervozitāte, grūtniecības laikā apstājas bērna augšana un attīstība. Ja rodas šīs problēmas, vitamīni papildus tomēr būtu jālieto. Saslimšanu gadījumos, it sevišķi smagu, būtu jādzer arī sintētiskie vitamīni. Lielākā daļa vitamīnu neuzkrājas. Organisms tos uzņem un izmanto, cik nepieciešams, pārējo izvadot ārā.
