Sākumdeklarēšana "muļļāta" ilgi
Cerības sākumdeklarēšanas ideju pārvērst realitātē bijušas vismaz trīs reizes, taču līdz šim esot pietrūcis politiskās gribas. Pēdējoreiz – 2008. gadā - likumprojekts par "nulles deklarāciju" Saeimā nonācis pat līdz otrajam lasījumam, taču daudzu domstarpību dēļ dienas gaismu tā arī neieraudzīja.
„Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks raidījumam "Top10" pauda viedokli: "Nulles deklarācijas jautājums ticis muļļāts gadu gadiem, un, redzot, ka mums daudzās jomās ir korupcijas riski, ir ēnu ekonomika, – ja gribam ar šīm problēmām tikt galā, tad "nulles deklarācija" ir ļoti nepieciešama."
Finanšu ministrija (FM) ēnu ekonomikas apkarošanas plāna ietvaros izstrādājusi un nākamnedēļ Valsts sekretāru sanāksmē galdā liks savu piedāvājumu par tā saucamo nulles deklarāciju, ziņoja raidījums.
Deklarēšanas slieksnis no 10 000 latu
Paredzēts, ka slieksnis, no kura būs jādeklarē lietas un nauda, ir piecdesmit minimālās mēnešalgas jeb 10 000 latu. Deklarācija būs jāiesniedz, ja ir skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumi, uzkrājumi dažādos fondos, akcijas, kapitāldaļas, antīkie priekšmeti, dārglietas, aizdevums vai aizņēmums, kas pārsniegs 10 000 latu.
Sākumdeklarēšana attieksies arī uz tiem, kam pieder īpašumi ārvalstīs, kā arī ir transportlīdzeklis, kas nav reģistrēts Latvijā vai pēc likuma tas nav jāreģistrē, piemēram, antīkais transportlīdzeklis. 10 000 latu liels slieksnis uz šiem īpašumiem neattieksies un tie būs jādeklarē neatkarīgi no to vērtības. Latvijā esošu nekustamo īpašumu deklarēt nav obligāti, jo tas jau atrodas valsts reģistros un nodokļu iekasētāji par tiem zina.
Par nepatiesām ziņām - arī kriminālatbildība
Prognozēt, cik daudz cilvēku varētu skart sākumdeklarēšana, FM nevarēja, taču deklarāciju var nākties aizpildīt pat uz bērna vārda. Ja uz zīdaiņa vārda būs reģistrēts īpašums ārvalstīs vai fondos veido uzkrājumus, tad attiecīgai personai viņa vietā jānodeklarē, tā "Top10" skaidroja FM vecākā eksperte nodokļu jautājumos Jana Salmiņa.
Deklarācijas varēs iesniegt elektroniski vai papīrveidā, taču nodokļus uzraugošā iestāde pārbaudīs tikai tās deklarācijas, par kurām radīsies šaubas. Turklāt visiem tiem, kas nevarēs pierādīt īpašumu vai naudas legalitāti, par deklarēto īpašumu būs jāsamaksā nodokļi.
Par nepatiesu ziņu sniegšanu paredzēta arī kriminālatbildība likumā noteiktajā kārtībā. Bet, lai iedzīvotājiem nerastos vēlme deklarēt to, kā viņiem nav, izstrādāts pārbaudes mehānisms, informēja raidījums.
Jāpieslīpē atsevišķi punkti
Kopumā FM izstrādāto piedāvājumu speciālisti vērtējot pozitīvi, norādot vien uz atsevišķiem punktiem, kurus vajadzētu pieslīpēt. "Ja runājam par tādām lietām, kā antīkas lietas, jāsaprot, vai skatās uz kopumu vai individuāli - priekšmetiem, uz kolekciju. Tur šie jautājumi uzmanīgi jāatstrādā," uzskata Kazāks.
Dati par uzkrājumiem, aizņēmumiem, aizdevumiem un mantu būs jādeklarē vienreiz un nākotnē Valsts ieņēmumu dienests šo informāciju ņems par pamatu dažādās pārbaudēs. Tomēr FM nevar izslēgt, ka cilvēkiem radīsies vēlme krāpties un arī šajā ziņā var piedzīvot ne vienu vien klupšanas akmeni. Tāpēc izstrādātie nosacījumi neesot kā akmenī iekalti un līdz nonākšanai uz valdības galda tos, iespējams, vēl mainīs, ziņoja "Top10".
