2009. gada 31. decembrī uz visiem laikiem tika apstādināta esošās Ignalinas atomelektrostacijas (AES) 2. kodolreaktors. Ignalinas AES 1. kodolreaktors jau tika pilnībā izslēgts 2004. gada 31. decembrī, taču izlietotā kodoldegviela un radioaktīvie atkritumi arvien atrodas Ignalinas AES. Tie tiek uzglabāti speciāli uzbūvētā glabātuvē, kur tie atradīsies vismaz 50 gadus.
Tomēr 1000 km attālumā no Latvijas robežas atrodas 24 darbojošās atomelektrostacijas.
Tās izvietojas sekojošās valstīs:
• Vācija – 7 atomelektrostacijas;
• Krievija – 5 atomelektrostacijas;
• Zviedrija – 3 atomelektrostacijas;
• Ukraina – 3 atomelektrostacijas;
• Somija – 2 atomelektrostacijas;
• Čehija – 2 atomelektrostacijas;
• Slovākija – 2 atomelektrostacijas.
Visu atomelektrostaciju precīzu atrašanās vietu jūs varat aplūkot kartē. Tāpat, kartē uzklikšķinot uz katras atomelektrostacijas apzīmējuma, varat iegūt pilnu informāciju par to. Pietuvinoties kartē, jūs varat apskatīt katras atomelektrostacijas izskatu satelītattēlā.
Uzziņai:
Latvijai tuvumā esošo atomelektrostacijās izmantotie kodolreaktoru tipi:
• LWGR – padomju zinātnieku radīts kodolreaktoru tips, kuru pamatā izmanto Krievija (šādi reaktori darbojās arī Ignalinas AES)
• PWR – ASV radīts kodolreaktoru tips, kas visplašāk tiek izmantots rietumu atomelektrostacijās
• BWR – ASV radīts kodolreaktoru tips, otrs visplašāk izmantotais (pēc PWR) rietumu atomelektrostacijās
• Černobiļas AES avārija notika LWGR tipa reaktorā (4. bloks ar jaudu 1000 MW).
• Latvijai ir ap 250 km plata buferzona no visām pusēm, kurā neatrodas neviena darbojošās atomelektrostacija.
• Latvija ir labāk pasargāta valsts no potenciālā radioaktīvā piesārņojuma nekā Igaunija, Lietuva, Krievija, Vācija, Somija, Zviedrija, Ukraina.
• Ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu virzienā no Latvijas atrodas potenciāli bīstamākās AES – jaudīgākās un ar LWGR tipa reaktoriem aprīkotās atomelektrostacijas (Ļeņingradas un Kurskas AES). Tomēr tās atrodas salīdzinoši tālu, kā arī valdošo vēju virziens Latvijai ir labvēlīgs.
• Ziemeļu virzienā no Latvijas izvietotās atomelektrostacijas Somijā un Zviedrijā ir aprīkotas ar samērā drošiem reaktoru tipiem, kā arī valdošo vēju virziens Latvijai ir labvēlīgs.
• Rietumu un dienvidrietumu virzienā no Latvijas izvietotās atomelektrostacijas ir salīdzinoši tālu, tās ir mazākas jaudas un tiek izmantoti salīdzinoši droši reaktoru tipi.
• Latvijai dienvidos bīstamākās ir Rovnas un Hmeļņickas AES, taču tās ir salīdzinoši jaunas un modernas AES, kurās izmanto salīdzinoši drošākus reaktoru tipus.
• Ignalinas AES kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu glabātava ir bīstams objekts, kas atrodas Latvijas pierobežā, tomēr teorētiski tam ir būtiski mazāka bīstamības pakāpe, kā strādājošai atomelektrostacijai.
Teorētiskas briesmas Latvijai no radioaktīvā piesārņojuma varētu rasties, ja kādā no atomelektrostacijām notiktu tehniska avārija vai terora akts, kura rezultātā atmosfērā tiktu izmests liels daudzums radioaktīvo vielu. Šie radioaktīvie putekļi un aerosoli vēja ietekmē var pārvietoties lielos attālumos.
Visplašāk zināmā milzu kodolkatastrofa bija Černobiļas AES avārija 1986. gada 26. aprīlī, kad radioaktīvais piesārņojums vēja nests nonāca pat tālāk kā 2000 km no atomelektrostacijas (Latvijas robeža – 570 km).
Černobiļas AES drupas un zem betona sarkofāga apglabātos reaktorus jūs varat aplūkot satelītuzņēmumā.
| AES nosaukums | Valsts | Attālums līdz Latvijas robežai (km) |
Attālums līdz Rīgai (km) |
|---|---|---|---|
| Ignalinas AES | Lietuva | 9 | 212 |
| Lovīsas AES | Somija | 244 | 382 |
| Ļeņingradas AES | Krievija | 276 | 435 |
| Oskašhamnas AES | Zviedrija | 277 | 456 |
| Forsmarkas AES | Zviedrija | 375 | 513 |
| Olkiluoto AES | Somija | 390 | 497 |
| Smoļenskas AES | Krievija | 390 | 650 |
| Kaļiņinas AES | Krievija | 450 | 636 |
| Rovnas AES | Ukraina | 475 | 615 |
| Ringhalsas AES | Zviedrija | 548 | 726 |
| Hmeļņickas AES | Ukraina | 600 | 750 |
| Kurskas AES | Krievija | 690 | 945 |
| Kruemmelas AES | Vācija | 750 | 960 |
| Brokdorfas AES | Vācija | 795 | 1005 |
| Brunsbiteles AES | Vācija | 810 | 1020 |
| Dukovani AES | Čehija | 840 | 1010 |
| Unterveseras AES | Vācija | 840 | 1060 |
| Temelinas AES | Čehija | 870 | 1080 |
| Grondes AES | Vācija | 870 | 1090 |
| Bohunices AES | Slovākija | 900 | 1050 |
| Mochovces AES | Slovākija | 910 | 1040 |
| Novovoroņežas AES | Krievija | 915 | 1170 |
| Dienvidukrainas AES | Ukraina | 930 | 1125 |
| Emslandes AES | Vācija | 970 | 1180 |
| Grafenreinfeldas AES | Vācija | 1000 | 1230 |
| AES nosaukums | Valsts | Kopējā elektriskā jauda (MW) |
Reaktoru skaits un tips |
|---|---|---|---|
| Novovoroņežas AES | Krievija | 3948 * | 3-PWR |
| Ļeņingradas AES | Krievija | 3700 ** | 4-LWGR |
| Kurskas AES | Krievija | 3700 *** | 4-LWGR |
| Ringhalsas AES | Zviedrija | 3654 | 3-PWR; 1-BWR |
| Forsmarkas AES | Zviedrija | 3138 | 3-BWR |
| Kaļiņinas AES | Krievija | 2850 **** | 3-PWR |
| Dienvidukrainas AES | Ukraina | 2850 | 3-PWR |
| Smoļenskas AES | Krievija | 2775 | 3-LWGR |
| Rovnas AES | Ukraina | 2657 | 4-PWR |
| Oskašhamnas AES | Zviedrija | 2511 | 3-BWR |
| Temelinas AES | Čehija | 1926 | 2-PWR |
| Hmeļņickas AES | Ukraina | 1900 ***** | 2-PWR |
| Dukovani AES | Čehija | 1752 | 4-PWR |
| Olkiluoto AES | Somija | 1720 ****** | 2-BWR |
| Brokdorfas AES | Vācija | 1410 | 1-PWR |
| Grondes AES | Vācija | 1360 | 1-PWR |
| Kruemmelas AES | Vācija | 1346 | 1-PWR |
| Unterveseras AES | Vācija | 1345 | 1-PWR |
| Emslandes AES | Vācija | 1329 | 1-PWR |
| Grafenreinfeldas AES | Vācija | 1275 | 1-PWR |
| Lovīsas AES | Somija | 976 | 2-PWR |
| Bohunices AES | Slovākija | 890 | 2-PWR |
| Mochovces AES | Slovākija | 872******* | 2-PWR |
| Brunsbiteles AES | Vācija | 771 | 1-PWR |
* notiek vēl 2 reaktoru izbūve (2228 MW)
** notiek vēl 1 reaktora izbūve (1085 MW)
*** notiek vēl 1 reaktora izbūve (915 MW)
**** notiek vēl 1 reaktora izbūve (950 MW)
***** notiek vēl 2 reaktoru izbūve (1900 MW)
****** notiek vēl 1 reaktora izbūve (1600 MW)
******* notiek vēl 2 reaktoru izbūve (782 MW)
NeoGeo piedāvā lasītājiem radioaktīvā piesārņojuma draudu kalendāru, kurā var redzēt katras atomelektrostacijas (līdz 1000 km no Latvijas robežas) iespējamā radioaktīvā piesārņojuma nonākšanas laiku līdz Latvijai.
| AES nosaukums, valsts | Nepie- ciešamais vēja vir- ziens |
Gada mēneši, kad dominē šāds vēja virziens* |
Vēja stip- rums** m/s |
Radioaktīvais piesārņojums (mākonis) sasniedz: | |
|---|---|---|---|---|---|
| Latvijas robežu | Rīgu | ||||
| Ignalinas AES (Lietuva) | D; DA; DR | Bieži visos gada mēnešos | Viegls | 1 stunda | 24 stundas |
| Mērens | 22 stundas | 9 stundas | |||
| Stiprs | 12 minūtes | 5 stundas | |||
| Vētrains | 8 minūtes | 3 stundas | |||
| Lovīsas AES (Somija) |
Z; ZA | Reti visos gada mēnešos | Viegls | 28 stundas | 43 stundas |
| Mērens | 10 stundas | 16 stundas | |||
| Stiprs | 6 stundas | 9 stundas | |||
| Vētrains | 4 stundas | 6 stundas | |||
| Ļeņingradas AES (Krievija) |
ZA | Reti visos gada mēnešos | Viegls | 31 stundas | 49 stundas |
| Mērens | 11 stundas | 18 stundas | |||
| Stiprs | 6 stundas | 10 stundas | |||
| Vētrains | 4 stundas | 6 stundas | |||
| Oskašhamnas AES (Zviedrija) |
ZR | Reti visos gada mēnešos, izņemot maiju | Viegls | 31 stundas | 52 stundas |
| Mērens | 11 stundas | 19 stundas | |||
| Stiprs | 6 stundas | 10 stundas | |||
| Vētrains | 4 stundas | 7 stundas | |||
| Forsmarkas AES (Zviedrija) |
ZR | Reti visos gada mēnešos, izņemot maiju | Viegls | 43 stundas | 58 stundas |
| Mērens | 16 stundas | 21 stundas | |||
| Stiprs | 8 stundas | 12 stundas | |||
| Vētrains | 5 stundas | 8 stundas | |||
| Olkiluoto AES (Somija) |
Z; ZR | Reti visos gada mēnešos, izņemot maiju | Viegls | 44 stundas | 56 stundas |
| Mērens | 16 stundas | 21 stundas | |||
| Stiprs | 9 stundas | 11 stundas | |||
| Vētrains | 6 stundas | 7 stundas | |||
| Smoļenskas AES (Krievija) |
DA | Reti visos gada mēnešos, izņemot februāri, martu un aprīli |
Viegls | 44 stundas | 74 stundas |
| Mērens | 16 stundas | 27 stundas | |||
| Stiprs | 9 stundas | 15 stundas | |||
| Vētrains | 6 stundas | 10 stundas | |||
| Kaļiņinas AES (Krievija) |
A | Reti visos gada mēnešos | Viegls | 51 stundas | 72 stundas |
| Mērens | 19 stundas | 26 stundas | |||
| Stiprs | 10 stundas | 14 stundas | |||
| Vētrains | 7 stundas | 9 stundas | |||
| Rovnas AES (Ukraina) |
D | Janvāris, februāris, marts,aprīlis, oktobris, novembris, decembris |
Viegls | 54 stundas | 70 stundas |
| Mērens | 20 stundas | 25 stundas | |||
| Stiprs | 11 stundas | 14 stundas | |||
| Vētrains | 7 stundas | 9 stundas | |||
| Ringhalsas AES Zviedrija |
R | Maijs, jūnijs, jūlijs, augusts, septembris | Viegls | 62 stundas | 82 stundas |
| Mērens | 23 stundas | 30 stundas | |||
| Stiprs | 12 stundas | 16 stundas | |||
| Vētrains | 8 stundas | 11 stundas | |||
| Hmeļņickas AES (Ukraina) |
D; DA | Janvāris, februāris, marts, aprīlis, oktobris, novembris, decembris |
Viegls | 68 stundas | 85 stundas |
| Mērens | 25 stundas | 31 stundas | |||
| Stiprs | 14 stundas | 17 stundas | |||
| Vētrains | 9 stundas | 11 stundas | |||
| Kurskas AES (Krievija) |
DA | Reti visos gada mēnešos, izņemot februāri, martu un aprīli |
Viegls | 78 stundas | 107 stundas |
| Mērens | 29 stundas | 39 stundas | |||
| Stiprs | 16 stundas | 21 stundas | |||
| Vētrains | 10 stundas | 14 stundas | |||
| Kruemmelas AES (Vācija) |
R; DR | Bieži visos gada mēnešos | Viegls | 85 stundas | 109 stundas |
| Mērens | 31 stundas | 40 stundas | |||
| Stiprs | 17 stundas | 22 stundas | |||
| Vētrains | 11 stundas | 14 stundas | |||
| Brokdorfas AES (Vācija) |
R; DR | Bieži visos gada mēnešos | Viegls | 90 stundas | 114 stundas |
| Mērens | 33 stundas | 42 stundas | |||
| Stiprs | 18 stundas | 23 stundas | |||
| Vētrains | 12 stundas | 15 stundas | |||
| Brunsbiteles AES (Vācija) |
R; DR | Bieži visos gada mēnešos | Viegls | 92 stundas | 116 stundas |
| Mērens | 34 stundas | 42 stundas | |||
| Stiprs | 18 stundas | 23 stundas | |||
| Vētrains | 12 stundas | 15 stundas | |||
| Dukovani AES (Čehija) |
DR | Bieži visos gada mēnešos, izņemot februāri | Viegls | 95 stundas | 115 stundas |
| Mērens | 35 stundas | 42 stundas | |||
| Stiprs | 19 stundas | 23 stundas | |||
| Vētrains | 12 stundas | 15 stundas | |||
| Unterveseras AES (Vācija) |
R; DR | Bieži visos gada mēnešos | Viegls | 95 stundas | 120 stundas |
| Mērens | 35 stundas | 44 stundas | |||
| Stiprs | 19 stundas | 24 stundas | |||
| Vētrains | 12 stundas | 16 stundas | |||
| Temelinas AES (Čehija) |
DR | Bieži visos gada mēnešos, izņemot februāri | Viegls | 99 stundas | 122 stundas |
| Mērens | 36 stundas | 45 stundas | |||
| Stiprs | 20 stundas | 24 stundas | |||
| Vētrains | 13 stundas | 16 stundas | |||
| Grondes AES (Vācija) |
DR | Bieži visos gada mēnešos, izņemot februāri | Viegls | 99 stundas | 124 stundas |
| Mērens | 36 stundas | 45 stundas | |||
| Stiprs | 20 stundas | 25 stundas | |||
| Vētrains | 13 stundas | 16 stundas | |||
| Bohunices AES (Slovākija) |
DR | Bieži visos gada mēnešos, izņemot februāri | Viegls | 102 stundas | 119 stundas |
| Mērens | 37 stundas | 44 stundas | |||
| Stiprs | 20 stundas | 24 stundas | |||
| Vētrains | 13 stundas | 15 stundas | |||
| Mochovces AES (Slovākija) |
DR | Bieži visos gada mēnešos, izņemot februāri | Viegls | 103 stundas | 118 stundas |
| Mērens | 38 stundas | 43 stundas | |||
| Stiprs | 21 stundas | 23 stundas | |||
| Vētrains | 13 stundas | 15 stundas | |||
| Novovoroņežas AES (Krievija) |
DA | Reti visos gada mēnešos, izņemot februāri, martu un aprīli |
Viegls | 104 stundas | 133 stundas |
| Mērens | 38 stundas | 49 stundas | |||
| Stiprs | 21 stundas | 26 stundas | |||
| Vētrains | 13 stundas | 17 stundas | |||
| Dienvidukrainas AES (Ukraina) |
D; DA | Janvāris, februāris, marts, aprīlis, oktobris, novembris, decembris |
Viegls | 105 stundas | 128 stundas |
| Mērens | 39 stundas | 47 stundas | |||
| Stiprs | 21 stundas | 25 stundas | |||
| Vētrains | 14 stundas | 16 stundas | |||
| Emslandes AES (Vācija) |
DR | Bieži visos gada mēnešos, izņemot februāri | Viegls | 110 stundas | 134 stundas |
| Mērens | 40 stundas | 49 stundas | |||
| Stiprs | 22 stundas | 27 stundas | |||
| Vētrains | 14 stundas | 17 stundas | |||
| Grafenreinfeldas AES (Vācija) |
DR | Bieži visos gada mēnešos, izņemot februāri | Viegls | 113 stundas | 139 stundas |
| Mērens | 41 stundas | 51 stundas | |||
| Stiprs | 23 stundas | 28 stundas | |||
| Vētrains | 15 stundas | 18 stundas | |||
* Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ilggadējie meteoroloģiskie novērojumi par valdošiem vējiem.
** Vēja stipruma apraksts:
• Viegls vējš (1,6 – 3, 3 m/s) – Jūt vēja kustību uz sejas, čaukst koku lapas. Uz ūdens īsi, stāvi viļņi.
• Mērens vējš (5,5 – 7,9 m/s) – Lokās tievie koku zari, gaisā ceļas putekļi. Viļņojas zāle un labība. Jūrā viļņi kļūst garāki, virsotnēm plīstot, rodas baltas putas.
• Stiprs vējš (10,8 – 13,8 m/s) – Lokās resni koku zari, šalc mežs. Zāle un labība brīžam liecas līdz zemei. Dūc telegrāfa vadi. Viļņi jūrā sāk plīst, bangojuma šalkoņa pāriet dunoņā.
• Vētrains (17,2 – 20,7 m/s) – Liecas lieli koki, lūst tievi zari. Cilvēka gaita pret vēju ievērojami apgrūtināta. Tālu no krasta dzirdama ūdeņu bangojuma dunoņa.
Atbilstoši Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (International Atomic Energy Agency) apstiprinātajai starptautiskajai radiācijas negadījumu izvērtēšanas skalai, visi incidenti, kas notiek pasaulē šajā jomā iedalās 7 līmeņos:
7. līmenis – Nozīmīga avārija.
Līdz šim šāda avārija cilvēces vēsturē ir tikai viena – Černobiļas AES avārija 1986. gadā.
6. līmenis – Nopietna avārija.
Arī šāda līmeņa avārija uz planētas līdz šim ir notikusi tikai vienu reizi – 1957. gadā Čeļabinskas apgabalā Krievijā. Vēsturē šī avārija ir palikusi ar nosaukumu Kištimas katastrofa (Kyshtym disaster). Notika sprādziens slepenā padomju radioaktīvo materiālu pārstrādes rūpnīcā, kura rezultātā atmosfērā tika izmests liels daudzums radioaktīvo vielu. 10 stundu laikā radioaktīvais mākonis nonāca 350 km attālumā. Tika radioaktīvi piesārņota vairāk kā 800 km² liela teritorija.
5. līmenis – Avārija ar plašākām sekām.
Līdz šim ir bijušas vairākas šādas avārijas. Viena no tām notika 1957. gadā Lielbritānijā Vindskeilas kodolreaktorā, kurā izcēlās ugunsgrēks. Notika radioaktīvā materiāla noplūde atmosfērā, kas piesārņoja ap 500 km² lielu teritoriju.
4. līmenis – Avārija ar lokālām sekām.
Notikušas daudzas šādas avārijas. Pēdējā un nopietnākā no tām – 1999. gadā notikušā eksplozija Tokaimuras radioaktīvo materiālu pārstrādes rūpnīcā Japānā. Rupji pārkāpjot darba drošības noteikumus, rūpnīcas strādnieks izraisīja eksploziju. Radioaktīvais piesārņojums izplatījās tikai rūpnīcas telpās. 27 rūpnīcas darbinieki guva radioaktīvo apstarojumu, 2 vēlāk mira.
3. līmenis – Nopietns negadījums.
Notikuši daudzi šādi negadījumi. Viens no tiem notika 1989. gadā Spānijā Vandelosas atomelektrostacijā. Blakus atomelektrostacijai izcēlās ugunsgrēks, kura rezultātā uz laiku pārstāja darboties stacijas drošības sistēmas. Radioaktīvā noplūde nenotika.
2. līmenis – Negadījums.
Notikuši ļoti daudzi šādi negadījumi. Piemērs – 2005. gadā Argentīnas Atuchas atomelektrostacijas darbinieks darbā ieguva paaugstinātu radiācijas devu.
1. līmenis – Anomālija.
Neliels paaugstināts radiācijas fons atomelektrostacijā vai kodolražotnē.
Teorētiski Latviju pie nelabvēlīga vēja virziena un meteoroloģiskiem apstākļiem var apdraudēt tikai 5. – 7. līmeņa avārijas.
Kā iemesls šāda līmeņa avārijām var būt:
• nopietna kļūme ražošanas procesā;
• terora akts;
• zemestrīce;
• gaisa kuģa, meteorīta vai Zemes mākslīgā pavadoņa nokrišana.
Latvijas teritorijā atrodas tikai trīs objekti, kuriem ir noteikts valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta status. Šie objekti parādīti kartē.
• Valsts asinsdonoru centrs Rīgā, Sēlpils ielā 6, kur atrodas gamma starošanas iekārta.
• Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūras radioaktīvo atkritumu glabātava „Radons” Baldones novadā.
• Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūras Salaspils kodolreaktors Salaspilī, Miera ielā 31.
1998. gadā tika apturēta kodolreaktora darbība. Turpmākajos gados daļa izlietotās kodoldegvielas pārvesta uz Krieviju, daļa – uz radioaktīvo atkritumu glabātuvi „Radons”, daļa – vēl tiek uzglabāta bijušajā Salaspils kodolreaktorā.
Šie iepriekš minētie trīs potenciāli bīstamie valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekti, kāda negadījuma (ugunsgrēks, terora akts, personāla kļūda) rezultātā, var radīt apdraudējumu objekta darbiniekiem un izraisīt radioaktīvo piesārņojumu objekta teritorijā un nelielā tuvākā apkārtnē.
Kopējais jonizējošā starojuma avotu skaits Latvijā ir ap 12 300. Medicīna šobrīd ir tā Latvijas nozare, kurā visplašāk izmanto jonizējošā starojuma avotus.
Latvijā var notikt kādas nelielas teritorijas radioaktīva piesārņošana gadījumos, ja:
• nokrīt Zemes mākslīgais pavadonis ar radioaktīviem materiāliem;
• pārvadājot pa autoceļiem, dzelzceļu vai ar jūras transportu notiek avārija;
• notiek neatļautas darbības ar kodolmateriāliem (zādzība, neatļauta pārvietošana un lietošana u.c.).
Pašreiz Latvijā ir izveidota automātiskā valsts nozīmes jonizējošā starojuma monitoringa un radiācijas negadījumu agrās brīdināšanas sistēma, kurā ietilpst 16 stacijas.
Staciju atrašanās vietas var aplūkot kartē.
Uz Latvijas robežas kontrolē radionuklīdu daudzumu pārtikas produktos. Uz Latvijas robežas tiek izmantotas 17 stacionārās iekārtas un 50 portatīvās iekārtas, lai kontrolētu radioaktīvo piesārņojumu kravās.
Uzstādītas 6 stacionārās iekārtas – 3 Rīgas ostā, 2 – Liepājas ostā, 1 – Ventspils ostā. Radiācijas drošības centrs nodrošinās 24 stundu gatavību, lai sniegtu konsultācijas Latvijas robežsardzei, muitai, drošības struktūrām un piedalītos atklāto radioaktīvo materiālu izpētē.
Izvērtējot visu iepriekš minēto, kopumā Latviju var uzskatīt kā salīdzinoši drošu valsti pasaulē kodoldrošības un jonizējošā starojuma jomā.
