Pārejām uz vasaras un ziemas laiku ir gan savi plusi, gan mīnusi - pēc tumšā gada laika saņemot vairāk gaismas un saules, mūsu organisms būs tikai pateicīgs, tomēr jāņem vērā, ka ļoti lielai mūsu sabiedrības daļai jau tā ir miega ritma traucējumi, un šādas laika pārejas un ritma izmaiņas var jau tā drūmo ainu tikai pastiprināt, portālu «Apollo» informēja Inguna Almbauere, klīnikas «Premium Medical» komunikāciju speciāliste.
Arī cilvēkiem ar veselīgu miegu pāreja uz vasaras vai ziemas laiku prasa zināmu periodu, lai pielāgotos citam ritmam, parasti tas notiek visai ātri – atkarībā no organisma īpatnībām dažu dienu līdz 2 nedēļu laikā, taču cilvēkiem ar miega ritma traucējumiem pats fakts vien, ka būs jāmaina ritms, var radīt iekšēju trauksmi un stresu.
Pārejai uz vasaras laiku pulksteņi jānoregulē par vienu stundu uz priekšu.Tas nozīmē: ja jūs parasti mostaties 7.00, tad tagad ceļoties, patiesībā ir tikai 6.00, un norises organismā vēl ir tādas, kādas tās ir tumšajā diennakts laikā – gan melatonīna izdalīšanās, gan asinsspiediens un pulsa frekvence, glikokortikoīdu, kuru galvenais uzdevums ir nodrošināt enerģijas substrāta – glikozes – pievadi asinīs, līmenis vēl ir zems. Jums vienkārši pietrūkst vēl vienas stundas miega. Jūs jūtaties noguris, jūsu koncentrēšanās spējas ir pazeminātas, savukārt vakarā, lai gan pulkstenis jau rāda 23.00, un parasti jūs jau gatavotos iet gulēt, jūs jūtaties možs, jo iekšējais pulkstenis rāda tikai 22.00. Vienu šīs pārmaiņas ietekmē vairāk, citu mazāk, tomēr tādu, kas pilnīgi nemaz neizjūt šo laika pāreju, nav daudz. Visvairāk to izjūt vecāki cilvēki, zīdaiņi un bērni, un protams, īpaši grūti ir tiem, kuriem jau ir miega ritma traucējumi.
Līdz brīdim, kamēr organisms pielāgojas jaunajam ritmam, iespējams, izjutīsiet kādu no šiem simptomiem:
• Miega traucējumus;
• Nogurumu;
• Depresīvu noskaņojumu;
• Sirds ritma svārstības;
• Koncentrēšanās spēju traucējumus;
• Aizkaitināmību;
• Apetītes zudumu;
• Gremošanas traucējumus.
Katrs šādus simptomus neizjutīs, un arī šo simptomu izpausmes pakāpe var būt dažāda, un parasti tie, organismam 4-14 dienu laikā jaunajam ritmam pielāgojoties, arī pazūd. Smagāku simptomu gadījumos tomēr ieteicams apmeklēt ārstu, lai noteiktu labāko veidu, kā tos pārvarēt. Īpaši jāuzmanās tiem, kuru darbs saistīts ar transporta vadīšanu. Ieteicamas biežākas atpūtas pauzes. Ja tomēr māc liela miegainība un nogurums, noteikti labāk apmeklēt ārstu. Tiem, kuriem darbs nav saistīts ar autovadīšanu, bet tomēr ikdienā izmanto auto, pārejas laikā ieteicams izvēlēties sabiedrisko transportu.
Lai pēc iespējas mazāk izjustu šīs laiku pārejas, ieteicams:
• Pēc iespējas neietekmēties no šīs domas par laika pāreju, bet vairāk vadīties no sava iekšējā ritma;
• Pēcpusdienā
pēc darba nodoties sev tīkamām fiziskajām nodarbēm – pastaigai,
skrējienam, peldēšanai baseinā u.c., jo pēc fiziskām aktivitātēm, īpaši,
ja esat sportojuši svaigā gaisā, miegs nāks daudz labāk un ātrāk;
• Vakarā
noskaņoties mierīgam ritmam, iedzert kādu nomierinošu tēju,
paklausīties relaksējošu mūziku, bet izvairīties no miegazāļu dzeršanas.
Nepieciešamības gadījumā labāk izvēlēties kādus dabiskas izcelsmes
medikamentus, piemēram, baldriāna pilienus u.c.Vakarā nav vēlams ieturēt
bagātīgu maltīti, labāk atteikties arī no kafijas un stipras melnās vai
zaļās tējas, tāpat vēlams atteikties no asa sižeta filmu skatīšanās un
izvairīties no strīdiem ar ģimenes locekļiem;
• Pārejas laikā negulēt pusdienlaiku, palikt nomodā arī tad, ja māc nogurums. Tādējādi vakarā būs vieglāk iemigt;
• Tieši
šajā periodā izvēlēties relaksējošas, antistresa procedūras – masāžas,
zemūdens masāžas u.c., kas palīdzēs justies labāk. Mājās varat izmantot
siltu dušu, kāju vannošanu siltā ūdenī, pēc tam uzvelkot siltas zeķes;
• Priecāties
par pavasari, kam sekos vasara, un uzkrāt saules enerģiju un vitamīnu
D, kas, diemžēl mūsu klimatisko apstākļu ietekmē pietrūkst ļoti
daudziem.
Pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks 2011.gada 30.oktobrī
plkst. 3.00 (naktī no sestdienas uz svētdienu, kad pulksteņa rādītāji
būs jāpagriež par vienu stundu atpakaļ).
Informāciju sniedza klīnikas Premium Medical neiroloģe Santa Ašmane
