Mērenās devās šokolāde, ja vien tā patiešām ir īsta šokolāde, nevis salda tāfelīte, kur kakao sviests aizstāts ar palmu vai sojas eļļu, nāk par labu, jo satur antioksidantus, zināmā mērā stiprina imunitāti un palīdz pret sliktu noskaņojumu – par šo spēju šokolāde var pateikties tās sastāvā esošajam feniletilamīnam.
Par to, cik daudzveidīga un sabalansēta ir mūsu ēdienkarte, esam atbildīgi paši. Uztura piramīdā šokolādei atvēlēta vieta pašā augšā, tas nozīmē, ka jāievēro princips – laba daudz nevajag. Tieši tādēļ, izvēloties šokolādi, ir jābūt sevišķi prasīgiem, nevajag steigties, bet izlasīt visu informāciju par produkta sastāvu, kas atrodama uz iesaiņojuma. Par veselīgāko tiek atzīta tumšā, rūgtā šokolāde, kurā kakao saturs ir lielāks par 60%, taču našķēties cilvēkiem vairāk patīk ar piena šokolādi, jo tā ir saldāka, vai balto šokolādi, kur kakao nav vispār. Iespējams, ka līdz tumšās šokolādes izpratnei ir jāizaug, tāpat kā līdz īstā franču šampanieša baudīšanai.
Beļģiem šokolāde ir veselīga dzīvesveida sastāvdaļa
Sanda Kokoriete, konditorejas Raušu meistars īpašniece:
– Kad draugi man atveda beļģu firmas NewTree šokolādi, es saprastu, ka man noteikti jāuzmeklē šie ražotāji un jāsāk ievest viņu produkcija Latvijā. Beļģi man jautāja: kādas ir jūsu, latviešu, šokolādes ēšanas tradīcijas? Bija jāatzīst, ka šokolādi ēdam gan, bet tradīciju šajā ziņā mums īstenībā nav. Mums visu laiku ir licies, ka šokolāde nav veselīga un mēs to ēdam par daudz. Beļģijā ir senas šokolādes ražošanas un ēšanas tradīcijas, varētu teikt – šokolāde šajā valstī ir visur. Mūsdienās ražotāju koncepts ir padarīt šokolādi par veselīga dzīvesveida sastāvdaļu un arī par sabalansēta uztura sastāvdaļu. Tas ir pilnīgi iespējams bez visādām mārketinga viltībām. Ražotāji ļoti rūpīgi strādā, veidojot šokolādes sastāvu; ir svarīgi, lai tā būtu bez konservantiem, mākslīgiem aromatizētājiem un ģenētiski modificētām izejvielām; maksimāli tiek izņemtas nevēlamās sastāvdaļas un atstātas tās, kas ir veselīgas. Pārsteidza lielais šokolādes šķirņu daudzums: ingvera, lavandas, ķiršu, piparu, piparmētru, linsēklu, upeņu, kanēļa, aprikožu un citas, tā ka ikviens var atrast kādu sev tīkamu garšu, turklāt šokolāde pieejama gan lielākā, gan mazākā, gan pavisam mazā fasējumā, tāpēc nav jāpērk liela tāfele vai kārba, lai vienkārši nogaršotu. Otra lieta, kas man ir ļoti simpātiska, ir šo ražotāju attieksme pret dabu. No dabiskām izejvielām top ne vien pati šokolāde, bet arī iesaiņojums, kura dizainam izmantotas videi draudzīgas augu valsts izcelsmes krāsas, turklāt no katras pārdotās šokolādes tāfelītes noteikta daļa tiek ieguldīta tropisko lietus mežu aizsardzības pasākumos Ekvadorā, no kurienes nāk šokolādes galvenās izejvielas. Viņi ir izraudzījušies vienu konkrētu apdzīvotu teritoriju, kur līdzās notiek naftas ieguve, un izvirzījuši sev mērķi tur iestādīt 200 kilometru garu ziedošu koku sienu, kas nodala šo teritoriju. Zaļā domāšana izpaužas arī tā, ka viņi paši ikdienā pārvietojas ar velosipēdiem, pēc iespējas retāk izmanto lidmašīnas, ofisa mēbelēs netiek izmantoti dabai kaitīgi materiāli. Tas ir ļoti simpātiski un cilvēcīgi.
Minerālvielas un vitamīni šokolādē
Kalcijs. Vajadzīgs kaulu sistēmai, pilnvērtīgai nervu un muskuļu darbībai, sirds ritma regulēšanai u. c. Ieteicamā diennakts deva (IDD): 800 mg. Sastopams arī piena produktos, zaļajos lapu dārzeņos, pupiņās u. c. Tumšā šokolāde satur līdz 50 mg, piena šokolāde ap 270 mg kalcija 100 gramos.
Dzelzs. Ietilpst hemoglobīna sastāvā, vajadzīga skābekļa pārnešanai ar asinīm uz visiem orgāniem un pilda arī citas svarīgas funkcijas. IDD: 14 mg. Dzelzi var uzņemt arī ar gaļu, pilngraudu produktiem, zaļajiem dārzeņiem u. c. 100 gramos tumšās šokolādes ir vairāk nekā 10 g, 100 gramos piena šokolādes – ap 1 mg dzelzs.
Magnijs. Vajadzīgs sirdij, nerviem, kauliem, ik brīdi piedalās neskaitāmās organismam svarīgās ķīmiskās reakcijās. IDD: 300 mg. Magnija avoti ir arī pilngraudu produkti, griķi, dažādi dārzeņi, rieksti. 100 g tumšās šokolādes ir ap 220 mg, 100 g piena šokolādes – ap 68 mg magnija.
Kālijs. Svarīgs sirds muskuļa darbībai, šūnu vielmaiņai u. c. IDD: 4700 mg. Sastopams arī maizē, svaigos un žāvētos augļos, sulās, riekstos, pienā u. c. Tumšajā šokolādē kālija saturs ir ap 795 mg, piena šokolādē – 492 mg/100 g.
Cinks. Nepieciešams daudzu fermentu veidošanai, kas iesaistīti vielmaiņas procesos, arī labai redzei, u. c. IDD: 15 mg. Ir graudaugu produktos, sierā, riekstos, olās, mellenēs, jūras produktos u. c. Tumšajā šokolādē – 3,25, piena šokolādē – 1,35 mg/100 g.
Fosfors. Ietilpst DNS sastāvā, kaulos, šūnu apvalkos un kodolos, svarīga loma dažādos vielmaiņas procesos. IDD: 800 mg. Atrodams pienā, sierā, sezama sēkliņās, zivīs u. c. Tumšajā šokolādē fosfora ir ap 290, piena šokolādē – 280 mg/100 g.
D vitamīns. Būtisks kalcija vielmaiņai, imunitātes stiprināšanai u. c. IDD: 5 mikrogrami. Galvenokārt tiek sintezēts ādā saules staru ietekmē, bet atrodams arī treknajās zivīs, sviestā, olu dzeltenumos, aknās u. c. Tumšajā šokolādē D vitamīna daudzums ir 0,05, bet piena šokolādē 0,06 mikrogrami 100 gramos.
E vitamīns. Piedalās muskuļu un citu audu veidošanas procesā, tam piemīt antioksidanta īpašības. IDD: 10 mg. E vitamīna avots uzturā ir rieksti, augu eļļas, margarīns, pilngraudu produkti, olas, zivis. 100 gramos tumšās šokolādes ir 1 mg, 100 gramos piena šokolādes – 1,1 mg E vitamīna.
Biotīns (H vitamīns). Ietilpst daudzu enzīmu sastāvā un iesaistās ogļhidrātu, tauku un olbaltumu vielmaiņā. IDD: 150 mg. Sastopams sojas pupiņās, zirņos, banānos, auzu pārslās, aknās, burkānos, olu dzeltenumos, kviešu asnos. Tumšajā šokolādē – 20 mikrogramu 100 gramos, piena šokolādē – nav.
B12 vitamīns. Organismā atbildīgs par noteiktu aminoskābju noārdīšanos un veidošanos. IDD: 1 mikrograms. To satur dzīvnieku valsts produkti: aknas, nieres, sirdis, arī olas un piens. 100 gramos tumšās šokolādes ir 0,8 mikrogrami B12 vitamīna, piena šokolādē – nav.
