I. Uzturvērtība un pamatinformācija par dārzeni:
Kartupeļi – bumbuļu dārzenis, daudzgadīgs Nakteņu dzimtas augs. Viens no ierastākajiem un vieglāk pagatavojamiem dārzeņiem, kas plaši pielietots gan pieaugušo, gan bērnu uzturā. Kartupeļi kā organisko sāļu, minerālvielu, fermentu un vitamīnu avots ir visnotaļ noderīgi cilvēka organismam, pretēji bieži sastopamajam apgalvojumam, ka kartupeļi sastāv gandrīz tikai no cietes un tajos ir maz cilvēkam nepieciešamo uzturvielu (patiesībā gan kartupelis satur tikai 15 – 25% cietes). No minerālvielām kartupeļi satur kāliju un fosforu, kā arī nātriju, magniju, dzelzi, sēru, hloru un tādus mikroelementus kā cinks, broms, silīcijs, varš, mangāns, jods, kobalts u.c. Satur neaizvietojamās aminoskābes, K un B vitamīnus, un, visbeidzot, ir lielisks C vitamīna uzņemšanas avots (sevišķi ziemā un pavasarī).
Zināms, ka apēdot 500 g kartupeļu, cilvēks līdz ar to saņem nepieciešamo kālija diennakts normu, savukārt, 200 g ar mizu novārīto kartupeļu satur gandrīz visu cilvēkam nepieciešamo C vitamīna ikdienas normu. Īpaši aktuāls pēdējais atzinums kļūst pavasarī un vasarā - laikā, kad var mieloties ar jaunajiem kartupeļiem, ko tradicionāli visbiežāk gatavo (vāra, cep) tieši ar mizu!
100 gramu kartupeļu satur: uzturvielas – 77,8 g ūdens, 2 g olbaltumvielas, 0,1 g tauku, 14,8 g ogļhidrātu, 2,1 g balastvielu; minerālvielas – 3,4 g nātrija, 411 mg kālija, 6,2 mg kalcija, 50 mg fosfora, 0,4 mg dzelzs; vitamīnus - 0,01 mg A vitamīna, 0,11 g B1 vitamīna, 0,05 mg B2 vitamīna, 1,22 mg PP vitamīna, 17 mg C vitamīna. Enerģētiskā vērtība: 70,2 kcal.
II. Lietošana uzturā un uzglabāšana:
Kartupeļa ēdamā daļa ir bumbuļi, un ir svarīgi zināt, ka visas citas kartupeļu auga daļas – laksti, ziedi, zaļie bumbuļi, izņemot pašu kartupeli, ir indīgas un tās nedrīkst lietot uzturā. Tāpat arī nevajadzētu lietot uzturā kartupeļus, kuriem sadīguši asni, jo asnu vietās veidojas solanīns – cilvēka organismam kaitīga viela. Pat tautas ticējumos minēts, ka kartupelis ir lietojams uzturā tikai līdz ziemas otrajai pusei - februārim, martam. Pēc tam tas zaudē vērtīgās minerālvielas un vitamīnus.
Kopumā Latvijā pieejamas ļoti dažādas kartupeļu šķirnes (pēc augu šķirņu kataloga datiem, vismaz 47!), kas savā starpā atšķiras ar bumbuļu formu, krāsu (no brūnas līdz sarkanīgai) un garšu. Vērtīgākie no tiem ir bumbuļi ar rozā nokrāsu. Vismazāk mūsu valstī ir dzirdēts par tādu kartupeļu paveidu kā batātes jeb saldie kartupeļi – tie ir iegarenas formas un dzeltenas nokrāsas bumbuļi, kas aug siltajās klimatiskajās joslās, un to mīkstumam piemīt izteikti saldena garša. Cita starpā, ārvalstīs tieši batātes iesaka mazu bērnu uzturā, jo tās ir ne vien patīkamas pēc garšas, bet arīdzan „diētiskākas”, jo satur tikai 7% cietes un var tikt rekomendētas tuklu bērniņu uzturā.
Mazuļu uzturā kartupelis var tikt lietots jau sākot no 4 – 6 mēnešu vecuma, ko pagatavo kā biezeni (kartupeli novāra un kopā ar novārījuma ūdeni sastampā putriņā). Kartupelis ir laba alternatīva citiem dārzeņiem, piemēram, ziemā, kad ir maz citu „dzīvo” un Latvijā augušu dārzeņu, tomēr nevajadzētu pārlieku aizrauties ar kartupeļa kā dārzeņa piedāvāšanu mazulim. Bērna uzturam jābūt daudzveidīgam, un kartupelim jākļūst tikai par vienu no citiem dārzeņiem, kas bērniņam jāpiedāvā līdztekus – attiecīgajā gadalaikā tie ir kabači, ķirbji, kāļi, topinambūri, kāposti, puķkāposti, brokoļi u.c. Vienlaikus gan tieši kartupelim, nevis, piemēram, rīsiem vai makaroniem ir dodama priekšroka, izvēloties garnīru pie pamatēdiena.
Kartupeļi jāuzglabā labi vēdinātā telpā, kurā temperatūra ir +2...+6 o C, bet gaisa mitrums ir 80-85%. Tradicionālais ieteikums - kartupeļus saber pagrabā, vislabāk uz koka redelēm, nodrošinot gaisa piekļuvi. Novērots, ka glabājot kartupeļus telpās, kur temperatūra ir zem +2 o C, tie kļūst saldi, savukārt, ja šādus saldus kartupeļus patur 2-3 dienas siltās telpās, saldā garša izzudīs. Sasaluši kartupeļi gan pēc atlaidināšanas saldo garšu vairs nezaudē. Kartupeļus nevajadzētu glabāt kopā ar sīpoliem vai tiem līdzās, tad tie ļoti ātri sāk pūt.
III. Kādos gadījumos ir ieteicami:
Kartupelim ir ne vien augsta uzturvērtība, bet arī ārstnieciskās īpašības. Kartupeļa sastāvā ir vērtīga minerālviela – kālijs, kas organismā veicina ūdens apmaiņas procesus un normalizē sirdsdarbību. Augstā kālija satura dēļ kartupeļus iesaka lietot ārstnieciskā uzturā arī nieru slimību gadījumos, jo tie sekmē urīna izvadīšanu. Kartupeļi kāliju satur ievērojami vairāk nekā, piemēram, maize, gaļa un zivis, kas arī bagāti ar kāliju.
Ārstnieciskos nolūkos plaši pielieto kartupeļu sulu – tā attīra organismu, ārstē kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, gastrītu, hipertoniju, veicina brūču dzīšanu. Kartupeļu sula stimulē organisma sistēmu darbību kopumā. Tautas medicīnā kartupeļi pazīstami kā bakterocīdi, pretklepus un pretspazmu līdzekļi. Kartupeļu mizu tēja savulaik ir ieteikta pat vēža ārstēšanai. Kartupelis ieteicams arī novājinātam organismam, jo tas ir bagāts ar C vitamīnu un ir viegli sagremojams produkts (pie nosacījuma, ja sagatavošanas procesā netiek lietotas liekas taukvielas).
Karsta bumbuļu masa kompresēs tiek lietota, piemēram, pret uzpampumu, hemoroīdiem, klepus gadījumā (kartupeļu masu ievieto kokvilnas maisiņā vai marles gabaliņā un piesaitē pie slimnieka krūtīm), bet auksta masa - pret apdegumiem un ādas nobrāzumiem. Indijā kartupeļu mizu tējas lieto mutes dobuma skalošanai pret smaganu uzpampumu. Sulu veiksmīgi pielieto arī kosmetoloģijā.
Pastāv viedoklis, ka kartupeļi nav ieteicami cilvēkiem ar lieko svaru, jo tauku nogulsnējumus organismā vairo tieši ogļhidrāti, kas ir kartupeļu sastāvā. Tomēr viss ir relatīvi, un šeit varētu noderēt dietologu ieteikums, ka ir svarīgi kartupeļus ēst kopā ar dārzeņiem, nevis, piemēram, ar gaļu. Šis ieteikums saistāms ar vienu no uztura teorijām — dalītā uztura principu, kas nosaka, ka nevajag jaukt olbaltumvielas saturošus produktus ar cieti vai ar ogļhidrātus saturošiem produktiem. Vēl viens paņēmiens cīņā ar lieko svaru – neēst kartupeļus katru dienu, bet pietaupīt tos brīvdienām vai svētku dienām. Piesardzība kartupeļu ēšanā esot jāievēro arī cukura diabēta slimniekiem. Tāpat, var gadīties, ka kartupelis ir alerģijas iemesls īpaši jutīgiem bērniem. Tādā gadījumā kartupeļi no uztura būtu jāizslēdz (tas jādara tikai, ja ir pamatotas aizdomas, ka tieši kartupelis ir „īstais” alergēns), bet pēc noteikta laika periodā var mēģināt atkal ieviest uzturā.
IV. Iespējamie pagatavošanas veidi un express-receptes:
Kartupeļus uzturā lieto patiešām daudzveidīgi - gatavojot pamatēdienus, piedevas un citus ēdienus. Tos iespējams cept, vārīt, sutināt, tvaicēt, gatavot kartupeļu biezeņus ar un bez piedevām utt. Vismazākais uzturvielu zudums ir, ja kartupeļus vāra vai cep ar visu mizu. Savukārt, ja priekšroku dodat mizotu kartupeļu pagatavošanai, mizošanas procesā ieteicams noņemt pēc iespējas plānāku mizas kārtu, lai uzturvielu zudums būtu minimāls. Viena no vienkāršākajām, garšīgākajām un veselīgākajām kartupeļu pagatavošanas metodēm ir krāsnī bez taukvielām cepti kartupeļi ar visu mizu, pārkaisīti ar zaļumiem vai garšvielām bez sāls.
Pārsteidzoši, bet kartupeļus ir iespējams grauzt arī svaigā veidā! Bieži to dara mazi bērni, un šajā apstāklī nav nekā slikta, jo tieši termiski neapstrādātā kartupelī ir visaugstākais C vitamīna saturs, un bērni tādējādi neapzināti papildina savas organismam nepieciešamās rezerves.
Bērniem nevajadzētu piedāvāt tik neveselīgu un nevērtīgu no kartupeļiem pagatavoto pārtikas produktu kā kartupeļu čipsi, jo tā saucamais "našķis” gatavošanas laikā zaudē kartupeļu vērtīgās uzturvielas, bez tam, procesa noslēgumā kartupeļus apsmidzina ar garšvielām, krāsvielām un antioksidantiem, kas cilvēka veselībai ir ļoti kaitīgi.
Daži praktiski padomi saistībā ar kartupeļu pagatavošanu.
*) Kartupeļus vāra nelielā ūdens daudzumā ar vāku labi nosegtā katlā vai tvaikā; kartupeļus gan ieteicams vārīt tvaikos, jo tā vairāk tiek saglabātas gan minerālvielas, gan C vitamīna daudzums. Ja priekšroku tomēr dod vārīšanai ūdenī, tad sagatavotos kartupeļus labāk likt verdošā ūdenī un vārīt 10 minūtes, pēc tam vēl 15 minūtes patur.
*) Izvārīti kartupeļi jāpasniedz karsti, jo ilgstoša uzglabāšana siltumā sekmē vitamīnu zudumu.
*) Nomizoti kartupeļi gaisa klātbūtnē kļūst tumši, tāpēc tie nekavējoties jāieliek aukstā ūdenī vai attiecīgi jāpagatavo.
*) Kartupeļus ilgstoši uzglabājot ūdenī, tie zaudē daļu cietes un C vitamīna, to mīkstums kļūst raupjš, pasliktinās garša, tie slikti izvārās. Tomēr tieši tā jārīkojas gadījumā, ja, piemēram, maziem bērniem atklāta alerģija no cieti saturošiem produktiem. Tad kartupeļus ūdenī mērcē pat 8-10 stundas, lai atbrīvotu tos no cietes, turklāt vēlams tos ūdenī ievietot veselus un nesagrieztus;
*) Jauniem kartupeļiem miziņu vieglāk notīrīt, ja tos iepriekš ieliek aukstā ūdenī.
*) No jauniem kartupeļiem nav ieteicams vārīt biezeni. Tos labāk vārīt veselus un pasniegt ar sviestu vai krējumu.
*) Kartupeļi jāmizo ar nerūsējoša tērauda nazi. Saskarē ar dzelzi noārdās C vitamīns.
*) Kartupeļi slikti izvārās skābā vidē un kļūst cieti, tieši tādēļ pavasara zupās tos ievieto pirms skābiem produktiem (rasoļņikā – liek pirms gurķiem, skābeņu zupā - pirms skābenēm).
*) Zaļi un saasnojuši kartupeļi jāgatavo tikai nomizoti (ja tādus vispār izvēlas lietot uzturā), turklāt kā kartupeļu pagatavošanas veids jāizvēlas tieši vārīšana, kas izskaidrojams ar to, ka asnos esošā kaitīgā viela solanīns šķīst ūdenī.
*) Kartupeļus vāra uz nelielas uguns, lai tie uzbriestu vienmērīgi.
*) Ja kartupeļus vajag ātrāk izvārīt, tad ūdenim, kurā vāra kartupeļus, pieliek 1 ēdamkaroti margarīna. Vai arī šim nolūkam ūdenim pieber škipsniņu sodas.
*) Kartupeļu biezeni nevar atšķaidīt ar aukstu pienu, tad biezenis kļūst pelēks. Piens pirms kartupeļu biezeņa atšķaidīšanas jāuzvāra. Karstais piens biezputrai jāpielej pakāpeniski.
*) Lai biezenis būtu irdens, tam pieliek sviestu un pakāpeniski pielej karstu pienu, puto.
*) Nav ieteicams atkārtoti sildīt kartupeļus, kas vārīti pienā, tad to garša pasliktinās.
*) Lai pankūku gatavošanai sarīvētie kartupeļi nekļūtu tumši, tiem pielej nedaudz karsta piena.
*) Pirms kartupeļu cepšanas cepeškrāsnī tos sadursta ar dakšiņu, lai kartupeļi neplaisātu.
*) Ja gribat iegūt kraukšķīgus kartupelīšus ar gardu garoziņu tiem apkārt, pirms cepšanas kartupeļus vēlams nosusināt salvetē, jo mitrums kavē garoziņas izveidošanos.
*) Ja kartupeļus cep nelielā tauku daudzumā, tad tiem labāk sāli pielikt tad, kad tie jau pusgatavi, tad kartupeļi ir sulīgāki un garšīgāki.
V. Aptuvens daudzums, kas izmantojams pagatavošanai (vienai ēdienreizei):
Ļoti dažādi – bērniem līdz gada vecumam vienā ēdienreizē pietiks no ½ kartupeļa līdz veselam kartupelim (atkarībā no tā, vai kartupelis tiek lietots kā pamatēdiens vai, piemēram, kā biezenis kopā ar citām sastāvdaļām). 1 - 2 gadus vecam bērnam vajadzētu pietikt ar 1-2 kartupeļiem (ja kartupelis ir izmantojams kā garnīrs), vecākiem bērniem daudzums atkarīgs no individuālām vēlmēm un organisma vajadzībām. Gatavojot maltīti ģimenei, jārēķinās, ka lielākas kartupeļu biezeņa masas iegūšanai kartupeļus vajadzēs vairāk nekā parastajā ēdienreizē.
VI. Aptuvenas cenas tirdzniecības vietās:
Kartupeļi ir salīdzinoši lēti – cenas svārstās sākot no 0,20 Ls/ 1 kg (Rīgas Centrāltirgū) līdz apmēram 0,35 Ls/ 1kg (lielveikalos). Ekoloģisku produktu veikalos kartupeļi maksā dārgāk (no 0,60 ls līdz pat 0,80 Ls/ 1 kg).
To māmiņu vajadzībām, kas dod priekšroku gatavajam bērnu ēdienam, lielveikalos ir atrodams plašs „burciņēdienu” klāsts ne vien ar kartupeļiem un gaļu to sastāvā, bet arī kartupeļu biezeņi vai kartupeļu biezeņi sajaukumā ar citiem dārzeņiem vai pākšaugiem (piemēram, Semper kartupeļu – kukurūzas biezenis, Semper kartupeļu biezenis ar pasternaku, Semper kartupeļu – zirņu biezenis, Hipp kartupeļi ar ķirbjiem, Hipp kartupeļi ar cukīni, Hipp kartupeļi ar puķkāpostiem, u.c.) - visi cenu kategorijā līdz 1ls.
Izmantotie avoti:
Internets:
1) Brūnie bumbuļi – kartupeļi. (http://www.tavavieta.lv/public/virtuvite/der_zinat/brunie_bumbuli_kartupeli.html)
2) http://www.pateretaja-celvedis.lv/partika/darzenu_iedalijums.htm
3) http://darzeni.freehostia.com/darzeni/kartupeli_namamatei.php
4) http://www.saimnieks.lv/Agronomija/Kartupeli/4692
Žurnāli un laikraksti:
Sintija Lase, „Slavas dziesma kartupelim”. Žurnāls „Apelsīns”, Nr.10 (22), oktobris, 2005.
Grāmatas:
Izvēlies veselīgu uzturu (Uzturlīdzekļu ķīmiskā sastāva tabulas). Sast. Maija Kulakova, apg. "Zvaigzne ABC”, 2008.
Kartupeļi – bumbuļu dārzenis, daudzgadīgs Nakteņu dzimtas augs. Viens no ierastākajiem un vieglāk pagatavojamiem dārzeņiem, kas plaši pielietots gan pieaugušo, gan bērnu uzturā. Kartupeļi kā organisko sāļu, minerālvielu, fermentu un vitamīnu avots ir visnotaļ noderīgi cilvēka organismam, pretēji bieži sastopamajam apgalvojumam, ka kartupeļi sastāv gandrīz tikai no cietes un tajos ir maz cilvēkam nepieciešamo uzturvielu (patiesībā gan kartupelis satur tikai 15 – 25% cietes). No minerālvielām kartupeļi satur kāliju un fosforu, kā arī nātriju, magniju, dzelzi, sēru, hloru un tādus mikroelementus kā cinks, broms, silīcijs, varš, mangāns, jods, kobalts u.c. Satur neaizvietojamās aminoskābes, K un B vitamīnus, un, visbeidzot, ir lielisks C vitamīna uzņemšanas avots (sevišķi ziemā un pavasarī).
Zināms, ka apēdot 500 g kartupeļu, cilvēks līdz ar to saņem nepieciešamo kālija diennakts normu, savukārt, 200 g ar mizu novārīto kartupeļu satur gandrīz visu cilvēkam nepieciešamo C vitamīna ikdienas normu. Īpaši aktuāls pēdējais atzinums kļūst pavasarī un vasarā - laikā, kad var mieloties ar jaunajiem kartupeļiem, ko tradicionāli visbiežāk gatavo (vāra, cep) tieši ar mizu!
100 gramu kartupeļu satur: uzturvielas – 77,8 g ūdens, 2 g olbaltumvielas, 0,1 g tauku, 14,8 g ogļhidrātu, 2,1 g balastvielu; minerālvielas – 3,4 g nātrija, 411 mg kālija, 6,2 mg kalcija, 50 mg fosfora, 0,4 mg dzelzs; vitamīnus - 0,01 mg A vitamīna, 0,11 g B1 vitamīna, 0,05 mg B2 vitamīna, 1,22 mg PP vitamīna, 17 mg C vitamīna. Enerģētiskā vērtība: 70,2 kcal.
II. Lietošana uzturā un uzglabāšana:
Kartupeļa ēdamā daļa ir bumbuļi, un ir svarīgi zināt, ka visas citas kartupeļu auga daļas – laksti, ziedi, zaļie bumbuļi, izņemot pašu kartupeli, ir indīgas un tās nedrīkst lietot uzturā. Tāpat arī nevajadzētu lietot uzturā kartupeļus, kuriem sadīguši asni, jo asnu vietās veidojas solanīns – cilvēka organismam kaitīga viela. Pat tautas ticējumos minēts, ka kartupelis ir lietojams uzturā tikai līdz ziemas otrajai pusei - februārim, martam. Pēc tam tas zaudē vērtīgās minerālvielas un vitamīnus.
Kopumā Latvijā pieejamas ļoti dažādas kartupeļu šķirnes (pēc augu šķirņu kataloga datiem, vismaz 47!), kas savā starpā atšķiras ar bumbuļu formu, krāsu (no brūnas līdz sarkanīgai) un garšu. Vērtīgākie no tiem ir bumbuļi ar rozā nokrāsu. Vismazāk mūsu valstī ir dzirdēts par tādu kartupeļu paveidu kā batātes jeb saldie kartupeļi – tie ir iegarenas formas un dzeltenas nokrāsas bumbuļi, kas aug siltajās klimatiskajās joslās, un to mīkstumam piemīt izteikti saldena garša. Cita starpā, ārvalstīs tieši batātes iesaka mazu bērnu uzturā, jo tās ir ne vien patīkamas pēc garšas, bet arīdzan „diētiskākas”, jo satur tikai 7% cietes un var tikt rekomendētas tuklu bērniņu uzturā.
Mazuļu uzturā kartupelis var tikt lietots jau sākot no 4 – 6 mēnešu vecuma, ko pagatavo kā biezeni (kartupeli novāra un kopā ar novārījuma ūdeni sastampā putriņā). Kartupelis ir laba alternatīva citiem dārzeņiem, piemēram, ziemā, kad ir maz citu „dzīvo” un Latvijā augušu dārzeņu, tomēr nevajadzētu pārlieku aizrauties ar kartupeļa kā dārzeņa piedāvāšanu mazulim. Bērna uzturam jābūt daudzveidīgam, un kartupelim jākļūst tikai par vienu no citiem dārzeņiem, kas bērniņam jāpiedāvā līdztekus – attiecīgajā gadalaikā tie ir kabači, ķirbji, kāļi, topinambūri, kāposti, puķkāposti, brokoļi u.c. Vienlaikus gan tieši kartupelim, nevis, piemēram, rīsiem vai makaroniem ir dodama priekšroka, izvēloties garnīru pie pamatēdiena.
Kartupeļi jāuzglabā labi vēdinātā telpā, kurā temperatūra ir +2...+6 o C, bet gaisa mitrums ir 80-85%. Tradicionālais ieteikums - kartupeļus saber pagrabā, vislabāk uz koka redelēm, nodrošinot gaisa piekļuvi. Novērots, ka glabājot kartupeļus telpās, kur temperatūra ir zem +2 o C, tie kļūst saldi, savukārt, ja šādus saldus kartupeļus patur 2-3 dienas siltās telpās, saldā garša izzudīs. Sasaluši kartupeļi gan pēc atlaidināšanas saldo garšu vairs nezaudē. Kartupeļus nevajadzētu glabāt kopā ar sīpoliem vai tiem līdzās, tad tie ļoti ātri sāk pūt.
III. Kādos gadījumos ir ieteicami:
Kartupelim ir ne vien augsta uzturvērtība, bet arī ārstnieciskās īpašības. Kartupeļa sastāvā ir vērtīga minerālviela – kālijs, kas organismā veicina ūdens apmaiņas procesus un normalizē sirdsdarbību. Augstā kālija satura dēļ kartupeļus iesaka lietot ārstnieciskā uzturā arī nieru slimību gadījumos, jo tie sekmē urīna izvadīšanu. Kartupeļi kāliju satur ievērojami vairāk nekā, piemēram, maize, gaļa un zivis, kas arī bagāti ar kāliju.
Ārstnieciskos nolūkos plaši pielieto kartupeļu sulu – tā attīra organismu, ārstē kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, gastrītu, hipertoniju, veicina brūču dzīšanu. Kartupeļu sula stimulē organisma sistēmu darbību kopumā. Tautas medicīnā kartupeļi pazīstami kā bakterocīdi, pretklepus un pretspazmu līdzekļi. Kartupeļu mizu tēja savulaik ir ieteikta pat vēža ārstēšanai. Kartupelis ieteicams arī novājinātam organismam, jo tas ir bagāts ar C vitamīnu un ir viegli sagremojams produkts (pie nosacījuma, ja sagatavošanas procesā netiek lietotas liekas taukvielas).
Karsta bumbuļu masa kompresēs tiek lietota, piemēram, pret uzpampumu, hemoroīdiem, klepus gadījumā (kartupeļu masu ievieto kokvilnas maisiņā vai marles gabaliņā un piesaitē pie slimnieka krūtīm), bet auksta masa - pret apdegumiem un ādas nobrāzumiem. Indijā kartupeļu mizu tējas lieto mutes dobuma skalošanai pret smaganu uzpampumu. Sulu veiksmīgi pielieto arī kosmetoloģijā.
Pastāv viedoklis, ka kartupeļi nav ieteicami cilvēkiem ar lieko svaru, jo tauku nogulsnējumus organismā vairo tieši ogļhidrāti, kas ir kartupeļu sastāvā. Tomēr viss ir relatīvi, un šeit varētu noderēt dietologu ieteikums, ka ir svarīgi kartupeļus ēst kopā ar dārzeņiem, nevis, piemēram, ar gaļu. Šis ieteikums saistāms ar vienu no uztura teorijām — dalītā uztura principu, kas nosaka, ka nevajag jaukt olbaltumvielas saturošus produktus ar cieti vai ar ogļhidrātus saturošiem produktiem. Vēl viens paņēmiens cīņā ar lieko svaru – neēst kartupeļus katru dienu, bet pietaupīt tos brīvdienām vai svētku dienām. Piesardzība kartupeļu ēšanā esot jāievēro arī cukura diabēta slimniekiem. Tāpat, var gadīties, ka kartupelis ir alerģijas iemesls īpaši jutīgiem bērniem. Tādā gadījumā kartupeļi no uztura būtu jāizslēdz (tas jādara tikai, ja ir pamatotas aizdomas, ka tieši kartupelis ir „īstais” alergēns), bet pēc noteikta laika periodā var mēģināt atkal ieviest uzturā.
IV. Iespējamie pagatavošanas veidi un express-receptes:
Kartupeļus uzturā lieto patiešām daudzveidīgi - gatavojot pamatēdienus, piedevas un citus ēdienus. Tos iespējams cept, vārīt, sutināt, tvaicēt, gatavot kartupeļu biezeņus ar un bez piedevām utt. Vismazākais uzturvielu zudums ir, ja kartupeļus vāra vai cep ar visu mizu. Savukārt, ja priekšroku dodat mizotu kartupeļu pagatavošanai, mizošanas procesā ieteicams noņemt pēc iespējas plānāku mizas kārtu, lai uzturvielu zudums būtu minimāls. Viena no vienkāršākajām, garšīgākajām un veselīgākajām kartupeļu pagatavošanas metodēm ir krāsnī bez taukvielām cepti kartupeļi ar visu mizu, pārkaisīti ar zaļumiem vai garšvielām bez sāls.
Pārsteidzoši, bet kartupeļus ir iespējams grauzt arī svaigā veidā! Bieži to dara mazi bērni, un šajā apstāklī nav nekā slikta, jo tieši termiski neapstrādātā kartupelī ir visaugstākais C vitamīna saturs, un bērni tādējādi neapzināti papildina savas organismam nepieciešamās rezerves.
Bērniem nevajadzētu piedāvāt tik neveselīgu un nevērtīgu no kartupeļiem pagatavoto pārtikas produktu kā kartupeļu čipsi, jo tā saucamais "našķis” gatavošanas laikā zaudē kartupeļu vērtīgās uzturvielas, bez tam, procesa noslēgumā kartupeļus apsmidzina ar garšvielām, krāsvielām un antioksidantiem, kas cilvēka veselībai ir ļoti kaitīgi.
Daži praktiski padomi saistībā ar kartupeļu pagatavošanu.
*) Kartupeļus vāra nelielā ūdens daudzumā ar vāku labi nosegtā katlā vai tvaikā; kartupeļus gan ieteicams vārīt tvaikos, jo tā vairāk tiek saglabātas gan minerālvielas, gan C vitamīna daudzums. Ja priekšroku tomēr dod vārīšanai ūdenī, tad sagatavotos kartupeļus labāk likt verdošā ūdenī un vārīt 10 minūtes, pēc tam vēl 15 minūtes patur.
*) Izvārīti kartupeļi jāpasniedz karsti, jo ilgstoša uzglabāšana siltumā sekmē vitamīnu zudumu.
*) Nomizoti kartupeļi gaisa klātbūtnē kļūst tumši, tāpēc tie nekavējoties jāieliek aukstā ūdenī vai attiecīgi jāpagatavo.
*) Kartupeļus ilgstoši uzglabājot ūdenī, tie zaudē daļu cietes un C vitamīna, to mīkstums kļūst raupjš, pasliktinās garša, tie slikti izvārās. Tomēr tieši tā jārīkojas gadījumā, ja, piemēram, maziem bērniem atklāta alerģija no cieti saturošiem produktiem. Tad kartupeļus ūdenī mērcē pat 8-10 stundas, lai atbrīvotu tos no cietes, turklāt vēlams tos ūdenī ievietot veselus un nesagrieztus;
*) Jauniem kartupeļiem miziņu vieglāk notīrīt, ja tos iepriekš ieliek aukstā ūdenī.
*) No jauniem kartupeļiem nav ieteicams vārīt biezeni. Tos labāk vārīt veselus un pasniegt ar sviestu vai krējumu.
*) Kartupeļi jāmizo ar nerūsējoša tērauda nazi. Saskarē ar dzelzi noārdās C vitamīns.
*) Kartupeļi slikti izvārās skābā vidē un kļūst cieti, tieši tādēļ pavasara zupās tos ievieto pirms skābiem produktiem (rasoļņikā – liek pirms gurķiem, skābeņu zupā - pirms skābenēm).
*) Zaļi un saasnojuši kartupeļi jāgatavo tikai nomizoti (ja tādus vispār izvēlas lietot uzturā), turklāt kā kartupeļu pagatavošanas veids jāizvēlas tieši vārīšana, kas izskaidrojams ar to, ka asnos esošā kaitīgā viela solanīns šķīst ūdenī.
*) Kartupeļus vāra uz nelielas uguns, lai tie uzbriestu vienmērīgi.
*) Ja kartupeļus vajag ātrāk izvārīt, tad ūdenim, kurā vāra kartupeļus, pieliek 1 ēdamkaroti margarīna. Vai arī šim nolūkam ūdenim pieber škipsniņu sodas.
*) Kartupeļu biezeni nevar atšķaidīt ar aukstu pienu, tad biezenis kļūst pelēks. Piens pirms kartupeļu biezeņa atšķaidīšanas jāuzvāra. Karstais piens biezputrai jāpielej pakāpeniski.
*) Lai biezenis būtu irdens, tam pieliek sviestu un pakāpeniski pielej karstu pienu, puto.
*) Nav ieteicams atkārtoti sildīt kartupeļus, kas vārīti pienā, tad to garša pasliktinās.
*) Lai pankūku gatavošanai sarīvētie kartupeļi nekļūtu tumši, tiem pielej nedaudz karsta piena.
*) Pirms kartupeļu cepšanas cepeškrāsnī tos sadursta ar dakšiņu, lai kartupeļi neplaisātu.
*) Ja gribat iegūt kraukšķīgus kartupelīšus ar gardu garoziņu tiem apkārt, pirms cepšanas kartupeļus vēlams nosusināt salvetē, jo mitrums kavē garoziņas izveidošanos.
*) Ja kartupeļus cep nelielā tauku daudzumā, tad tiem labāk sāli pielikt tad, kad tie jau pusgatavi, tad kartupeļi ir sulīgāki un garšīgāki.
V. Aptuvens daudzums, kas izmantojams pagatavošanai (vienai ēdienreizei):
Ļoti dažādi – bērniem līdz gada vecumam vienā ēdienreizē pietiks no ½ kartupeļa līdz veselam kartupelim (atkarībā no tā, vai kartupelis tiek lietots kā pamatēdiens vai, piemēram, kā biezenis kopā ar citām sastāvdaļām). 1 - 2 gadus vecam bērnam vajadzētu pietikt ar 1-2 kartupeļiem (ja kartupelis ir izmantojams kā garnīrs), vecākiem bērniem daudzums atkarīgs no individuālām vēlmēm un organisma vajadzībām. Gatavojot maltīti ģimenei, jārēķinās, ka lielākas kartupeļu biezeņa masas iegūšanai kartupeļus vajadzēs vairāk nekā parastajā ēdienreizē.
VI. Aptuvenas cenas tirdzniecības vietās:
Kartupeļi ir salīdzinoši lēti – cenas svārstās sākot no 0,20 Ls/ 1 kg (Rīgas Centrāltirgū) līdz apmēram 0,35 Ls/ 1kg (lielveikalos). Ekoloģisku produktu veikalos kartupeļi maksā dārgāk (no 0,60 ls līdz pat 0,80 Ls/ 1 kg).
To māmiņu vajadzībām, kas dod priekšroku gatavajam bērnu ēdienam, lielveikalos ir atrodams plašs „burciņēdienu” klāsts ne vien ar kartupeļiem un gaļu to sastāvā, bet arī kartupeļu biezeņi vai kartupeļu biezeņi sajaukumā ar citiem dārzeņiem vai pākšaugiem (piemēram, Semper kartupeļu – kukurūzas biezenis, Semper kartupeļu biezenis ar pasternaku, Semper kartupeļu – zirņu biezenis, Hipp kartupeļi ar ķirbjiem, Hipp kartupeļi ar cukīni, Hipp kartupeļi ar puķkāpostiem, u.c.) - visi cenu kategorijā līdz 1ls.
Izmantotie avoti:
Internets:
1) Brūnie bumbuļi – kartupeļi. (http://www.tavavieta.lv/public/virtuvite/der_zinat/brunie_bumbuli_kartupeli.html)
2) http://www.pateretaja-celvedis.lv/partika/darzenu_iedalijums.htm
3) http://darzeni.freehostia.com/darzeni/kartupeli_namamatei.php
4) http://www.saimnieks.lv/Agronomija/Kartupeli/4692
Žurnāli un laikraksti:
Sintija Lase, „Slavas dziesma kartupelim”. Žurnāls „Apelsīns”, Nr.10 (22), oktobris, 2005.
Grāmatas:
Izvēlies veselīgu uzturu (Uzturlīdzekļu ķīmiskā sastāva tabulas). Sast. Maija Kulakova, apg. "Zvaigzne ABC”, 2008.
