No raidījuma ""Kā labāk dzīvot?" kopā ar "Latvijas Avīzi"".
Atbild biedrības "Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienība" valdes priekšsēdētājas vietniece Inese Kuniga un zemnieku saimniecības "Lazdiņi" saimniece Dagnija Hincenberga.
Kādas šķirnes izmanto čipsu ražošanai?
Pamatšķirne ir "Saturna". Pārstrādātājiem tā patīk vislabāk, jo no kartupeļiem iegūst visskaistākos, zeltainākos čipsus. Šim nolūkam neder šķirnes ar lielu cukura daudzumu, jo gatavošanas laikā kartupeļi sacepas brūni. Tiesa, audzēšanas ziņā šķirne "Saturna" ir diezgan cimperlīga: necieš sausumu, mitrumu, ir neizturīga pret slimībām.
Kādas šķirnes visvairāk iecienījuši kartupeļu audzētāji Latvijā?
Tās joprojām ir "Laura", "Vineta", "Marabel". Tas izskaidrojams ar to, ka "tautās allaž aiziet" tās šķirnes, kurām ir gan garšīgi bumbuļi, gan arī laba izturība pret sēnīšu un vīrusu slimībām.
Vai ir kāda kartupeļu šķirne, kas var augt un nebojāties mitrā vietā?
Kartupeļi ir jutīgi pret pārlieku lielu mitrumu, tāpēc mitrās, purvainās vietās tos audzēt nav vēlams.
Šogad pirmoreiz šķirne "Laura" nemaz neziedēja, kaut arī augi bija veselīgi. Kāpēc tā?
Visticamāk, jūlijā, kad iestājās karstums un "Laurai" bija jāzied, saimniece ļoti īslaicīgo ziedēšanas brīdi nemaz nepamanīja. Starp citu, ļoti maz ziedu ir īpaši agrajām šķirnēm "Arielle" un "Riviera".
Vai varat ieteikt agrīnas un vēlīnas, pret lakstu puvi izturīgas šķirnes, kuras var audzēt mālainā augsnē?
No agrīnajām šķirnēm visas ir jutīgas pret lakstu puvi. No vēlajām šķirnēm laba ir "Jelly" – tā ir diezgan izturīga pret lakstu puvi. Arī daudzas Baltkrievijā selekcionētās kartupeļu šķirnes ir izturīgas pret lakstu puvi, vienīgi to bumbuļiem nav tik labas kulinārās īpašības.
Vai mūsu audzētājiem tā bija laba ziņa, ka varēs audzēt ģenētiski modificētos kartupeļus?
Paredzams, ka tuvākajā nākotnē audzēšanai varēs izmantot ģenētiski modificētas "čipsu" šķirnes, kas ir izturīgas pret slimībām, sausumu. Te nu jāsaka – šis ir koks ar diviem galiem. Tā kā šķirnes būs izturīgas pret slimībām, stādījumi būs mazāk jāmiglo ar augu aizsardzības līdzekļiem, proti, to patēriņš uz hektāru, iespējams, būs piecas reizes mazāks. No otras puses, ģenētiski modificētie organismi ir kā bieds patērētājam, jo nav zināms, vai tie ir tik nekaitīgi. Domājams, ka Latvijā tuvākajos desmit gados ģenētiski modificētos kartupeļus neviens neaudzēs sēklas dārdzības dēļ.
Mazdārznieki kartupeļus katru gadu audzē vienā un tajā pašā vietā. Vai par starpkultūru var izmantot eļļas rutku, ko iesēj un iestrādā pēc ražas novākšanas?
Tā darīt var, bet tas nav labākais risinājums, jo krustziežu un nakteņu dzimtas augiem ir dažas kopīgas slimības. Vislabāk pēc kartupeļiem sēt graudaugus (piemēram, rudzus). Būtu jāievēro arī augu seka, kad kartupeļi iepriekšējā vietā atgriežas ne agrāk kā pēc trim četriem gadiem.
Pēckara gados varēja iegādāties šķirni, kurai bumbuļi bija ap 20 cm gari, ļoti garšīgi, saukti par "radziņiem".
Alternatīva varētu būt Holandes firmas "Agrico" šķirne "Dita" – tai arī raksturīgi gareni bumbuļi, vārot tie neizšķīst, tādēļ izmantojami kā salātu sastāvdaļa.
Tirgū nopirkām kartupeļus, bet tie bija nevis miltaini, bet gan ūdeņaini, negaršīgi.
Tā varētu būt šķirnes īpašība. Lielā mērā kartupeļu garšas īpašības var uzlabot, pareizi tos mēslojot – izmantojot pietiekamā daudzumā kālija mēslojumu. Ja piebaro tikai ar slāpekļa mēslojumu, turklāt pārmērīgi, cieš kartupeļu kvalitāte.
Pastāstiet vairāk par šķirni "Ando".
Tā ir galda kartupeļu šķirne, izaudzēta Igaunijā. Bumbuļi apaļi, miltaini, garšīgi. Uzņēmums 'Aloja Starkelsen" to izmanto cietes ražošanā.
Vai ir kāda "Adrettai" līdzīga šķirne?
Miltaini, garšas ziņā līdzīgi bumbuļi ir šķirnei "Jelly" – tie ir lieli, ar koši dzeltenu mīkstumu.
Novāktos kartupeļus vienu dienu apžāvējām, bet tagad tie glabātavā paliek mikli.
Ja novākti slapji kartupeļi, tie ir vismaz divas nedēļas kārtīgi jāapžāvē. Pēc tam sausus tos var droši likt glabātavā +4...+5 oC temperatūrā.
