Veselīgiem pavasara zaļumiem uz palodzes diedzē sēklas un kressalātus, steidzina lociņus. Dēstiem sēj salātus, puravus, sakņu seleriju, sīpolus. Paprika aug lēni, tāpēc ar to jāpasteidzas. Tomātus sēj martā – ja ir plēves siltumnīca, bet marta beigās vai aprīļa sākumā – tomātus, ko paredzēts stādīt laukā.
Krāšņam puķu dārzam marta vidū sēj viengadīgās puķes – puķuzirņus, asteres, lobēlijas, lauvmutītes, rudbekijas, salvijas, krustaines, celozijas un citas puķes, stāda sīpolpuķes.
Marts ir piemērots laiks telpaugu pārstādīšanai
Ja telpaugus vēlas pārvietot ārā, tie vispirms ir pakāpeniski jāpieradina pie klimata maiņas. Vispirms tos noliek tuvāk pie loga, uz balkona, vēsākā telpā, tās bieži vēdinot.
Tiklīdz būs nokusis sniegs, jāgrābj vecās lapas. Trūdošās lapas ir lielisks komposts, ko ieteicams veidot tieši agrā pavasarī, slāņojot lapas ar augsni, kūdru un organisko mēslojumu.
Kad nokūst sniegs, jāmēslo augļu koki, jāapgriež ogulāju un augļu koku vecie, slimie, sausie un apsalušie zari, jānokaļķo koku stumbri un resnie zari, upeņu krūmiem nolasa pumpuru ērces, bojātos pumpurus.
Jāpārbauda, vai labi pārziemojuši dekoratīvie augi, jāpārbauda rožu segums, jo pavasarī tās mēdz nevis izsalt, bet gan izsust. Siltākās dienās rožu stādus atsedz un vēdina. Mūžzaļie augi jānoēno no spilgtās pavasara saules, atjauno dekoratīvos krūmus, tos apgriežot. Puķu stādījumi jāatdzirdina, jānovāc visi vecie laksti un lapas, jāuzber kūdra.
Tikko nokusis sniegs un atlaidusies augsne, jāveic zāliena aerācija jeb ventilēšana. Piemājas teritorijā aerāciju var veikt pavisam vienkārši – dēlīšos sadzen naglas, veidojot it kā ecēšas, kuras piesien pie kājām un izstaigā zālienu.
Sējam tomātus
Martā ir pēdējais brīdis tomātu sēšanai, ja dēstus gribi izaudzēt pats un gribi ieturēt savas šķirnes tīrību un pēctecību. Stādu kastīti vispirms noliek zemākā temperatūrā (zem +10 grādiem), notur 23 dienas. Pēc tam kastīte jāpārvieto +27, +30 grādu siltumā. Sēkla vēsumā ir piebriedusi, bet siltumā tai rodas spēja dīgt.
Kad sākas dīgšana, plēvi noņem, stādu kastīti noliek +14, +16 grādu temperatūrā, lai piebremzētu stīdzēšanu. Līdz ar to aug saknes, nevis stāda zaļā masa.
Pēc 3 dienām stādiem meklē iespējas nodrošināt citu temperatūras režīmu: +22, +24 grādi dienā, +14, +16 grādu naktī.
Pēc 2 nedēļām stādi ir pirmoreiz jāizpiķē, pēc 23 nedēļām jāpārstāda. Pirms sāk piķēšanu, kā arī pirms izstādīšanas paliekošā vietā augi vismaz 20 minūtes pirms tam ir jāaplaista. Tā mazāk tiek traumētas sānu saknes (lielajai saknei nav būtiskas nozīmes).
Gatavojam gladiolas
Pavasara sākumā laiks sašķirot pārziemojušos gladiolu sīpolus. Gladiolas varēs stādīt tikai tad, kad augsne būs iesilusi līdz +10 grādiem. Vairsīpoliņus gan sēj jau aprīlī, kad zeme izžuvusi. Gladiolu bumbuļsīpolus nav vēlams stādīt pārāk agri, jo aukstā augsnē iestādītu bumbuļsīpolu attīstība aizkavējas. Tas pats notiek, ja stādīšanai seko izteikts aukstuma periods.
Mēnesi pirms stādīšanas bumbuļsīpolus var sākt tīrīt un likt siltumā, lai tie mostas. Pirms stādīšanas sīpolam ir jānotīra vecā un sausā čaula; jāizlasa un jāizmet ārā slimie sīpoli. Profilaktiski pirms stādīšanas sīpolus var iemērkt kālija permanganāta šķīdumā (2 g/l ūdens) uz 12 stundām. Savukārt mazos sīpoliņus iemērc siltā (25 oC) dzeramās sodas šķīdumā (1 g/100 ml ūdens) uz diennakti dezinfekcijas nolūkā.
Ja uz sīpola ir plankums vai tajā iegrauzis tikai drātstārps, tas nenozīmē, ka sīpols jāmet laukā. Ja virsma sīpolam ir spīdīga, tad ar naža galu bojājumu izceļ laukā. Ja bojājums neiet dziļumā un paliek tīra vieta, tad sīpols ir derīgs. Izoperētās vietas ieteicams dezinficēt. Stipri sagraizītus sīpolus vēlams apkaisīt ar saberztas koka ogles un sēra pulvera maisījumu. Lielākas operācijas labāk izdarīt pirms stādīšanas, rudenī stipri sagraizīti sīpoli glabāšanas laikā var sakalst.
Ja plankumi ir mīksti, iegrimuši, ja ap segzvīņas vietu ir melna svītra, tad sīpoli jāmet laukā, jo, stādot bojātu bumbuļsīpolu, tiks inficēta augsne un tālāk arī citi sīpoli.
Bīstami gladiolām ir tripši gan vasarā, gan arī ziemā, bumbuļsīpolus uzglabājot. Bumbuļsīpolu virsma kļūst plankumaina, klāta ar tumšiem tripšu ekskrementu punktiņiem, paņemot rokā, šķiet lipīgi. Tos pirms stādīšanas nokodina ar kādu insekticīdu. Jāizvēlas tādi sīpoli, kuri iepriekšējā gadā vai pirms gada izaudzēti no vairsīpoliņiem. Jāatceras, ka gladiolas bumbuļsīpols dos augstas kvalitātes ziedu četras, piecas sezonas. Bumbuļsīpolam novecojot, tas kļūst plakans, krunkains, ar lielu vecā bumbuļsīpola piestiprinājuma vietu. No tāda stādāmā materiāla izaugušās gladiolas sāk dot kroplas, izlocītas un strupas ziedvārpas, ātrāk saslimst un bieži aiziet bojā.
